anne:

Gulēts nav kopš vakarrīta. Top diplomdarba finišs. Deadline 6dien 11-tos.
Pret 6iem rītā galvā iestājās putra. Tas tika izārstēts ar 1/4 cukurgrauda.
Darba spējas atjaunojās, daudz radošu ideju.
Mūzika skan vienkārši labi.
Brīžiem novēroju, ka domas aizklīst nekurienee un lai uztureetu darbu, naakas sev teik: "Tagad dariishu to, tagad sheit".
Ja nesāk plezīrēt un smieties vai skatīties pa logu, viss notiek.
Tikko ļoti labi saorganizēju dienu un izrunājos ar pasniedzēju.
UPD:
Re-fill ~16.00
Vakarā ap 20tiem pagulēju un paskatījos 3D kaleidoskopus.
UPD2:
Re-fill ~23.30. Darbs līdz rītam.
UPD3: ~01.07
Ir brīži, kad baigi cilā iekšas un miegs atkal nenāk un liekas, ka ir baigi labi. Kā tagad.
UPD4:
Re-fill ~8.30 lai var piecelties. No ~3-9 gulēju. Jūtos ļoti labi.
Secināju, ka brīžiem vakar bija baigi tripīgi. To nemaz nevar uzreiz sajust, jo liekas, ka viss ir ok, bet atceroties skaidrs, ka tobriid bija Savādāk.

UPD. 13.june
Aizvakar vakaraa apeedu peedeejo. Peec daudzuma bija ~tik pat, cik pashaa pirmajaa reizee, kad aizlidoju uz Tibetu. Efekta nebija faktiski nekāda. Secinam, ka tolerance no 2 dienu nedaudzās dozēšanas bija uzaugusi pamatīgi.
Līdzi bija 17gadīgs puika. Jamais pērās jau pēc 2-ās 1/4daļas un bija labi. Bet paņēmām vēl 1/4. Un tad uika uzkāpa uz ļaunākā badtripa kāds ever pieredzēts. Man 1x uz sēnēm bija gruzgas domas loops, bet šajā gadījumā viņam viss bija ļauns. ~7h man ik pēc minūtes vajadzēja stāstīt, ka nē, es nepiederu pie ļaunajiem, un ka šī ir mana īstā seja-- tev tikai liekas. Nē, tur tiko nenodūra nevienu, tie bija džeki parkā, kas iedzēra šnabi no kakliņa. Nē, mēs neesam ledus mājā, tev tikai liekas, ka rokā turi tējas glāzi no ledus. Jā es esmu tepat. Jā, mēs esam telpā (???) Es neesmu no ļaunajiem, es esmu tepat un savākšu tevi. Man ir pieredze, nebaidies.

Secinaajumi:
1) nedod skābi sīkajiem
2) veikt vismaz 1 nedēļu izglītošanas, lai nepieredzējušie zin, kas kā var būt, kādi var būt efekti un defekti.
3) start low. lai iesācējs iemācās operēt ar mazumiņu, tikai pēc tam dot 'stūrēt lielos kuģus'.
4) informērt par tripa vadīšanu. iemācīties izslēgt negatīvās domas, vadīt pasākumu pareizā virzienā. Ja trips aiziet bez kontroles, dievs zin, kas tur var sanākt, īpaši ja nav babysitter (parasti es to daru).
5)jābūt sakārtotam un pašpārliecinātam. (vakara gaitā nonācu pie atziņas, ka nu jau ir tāda pieredze, ka zinu, kas man galvā darās, ko es no sevis varu sagaidīt. manī nav 'viss ir ļauns'. šķiet sliktākais, par ko es varētu sagruzīties ir 'mani neviens nemīl', vai 'nenovērtēju un aizvainoju citus' vai visdrīzāk 'nafig es shito lietoju tik prasti' ja viela ieņemta sasteigti un neplaanoti.)
6) un pēdējais, šķeit, vissvarīgākais atzinums - tripam vajag sagatavoties. Ja tas ir gaidiits, paardomaats, lolots un pirms tam apguuta attieciigaa informaacija (piem www.erowid.org), pasākums vienmēr izdodas. puika šajā gadījumā nebija to ieplaanojis, izveele bija spontaana.

Lai nu kā puikam pirmā iepazīšanās ar skābi izvērtās ļoti stipra, ļoti ļauna un atsāja spēcīgu emocionālo pārdzīvojumu. Lai arī es teicu, 'tev pašam tagad tā cīņa jāizcīna', man no rīta pateicās, ka esot izdarījusi lielāko daļu 'darba'. Anyway-- prieks, ka man netika pārmests 'skābe ir fuj, wē un nekad, nekad dzīvē'. Man teica: 'ak dievs, cik es esmu bijis ļauns un nelabs. ir jādara labi darbi. ir jadara labs. lai nekad dzīvē nebūtu iemesls šādām domām.'
Ceru, ka puika sāks darbu ar sevi. Pirmais, šķiet, viņam būs smēķēšanas atmešana, jo ar to arī badtrips sākās.

skābe ir beigusies un vairāk arī nav. varbūt atkal, pēc kādiem 4 gadiem.. Pagaidām pietiks.