es par sevi nevaru būt drošībā, ka neesmu nevienu čakarējusi, to arī ne vienmēr ir iespējams pamanīt.. Bet galu galā tie kas to pamana - paši sevi čakarē, tā kā aizmirsti izmisumu un ļauj dzīvei tevī iekāpt iekšā, sniedz un tiec sniegta visai pasaulei un tu jutīsi brīnumus apkārt..
protams, uz to vajag noskaņoties un tā justies..
iemīlies vienalga kamī, kaut vai saulē..

(Reply to this)