ceļojumu piezīmes

Īsi pirms pašām mācību gada beigām un braukšanas uz Latviju es tā kārtīgi safanojos par gaidāmo brīvo laiku, cilvēkiem, ko satikšu, vasaras plāniem, ko īstenošu un generally par trim jaukiem mēnešiem, kas sagaida.
Uzreiz varu teikt, ka esmu diezgan kosmopolītiska un pielāgošanās svešām kultūrām man nekad nav sagādājusi problēmas. Tāpēc pavisam noteikti negaidīju tās, atgriežties Latvijā, vietā, ko es pazīstu no dzimšanas ar visiem tās plusiem un mīnusiem.
Sanāca citādāk. Jau lidostā sajutu, ka kaut kas nav gluži tā kā vajadzētu, bet nospriedu, ka tas droši vien tāds neliels jet leg vien ir. Ne velna. Nākamā nedēļa ar atsevišķiem izņēmumiem izrādījās gatavā elle zemes virsū. Vienmēr būdama emocionāli stabils cilvēks, jebkurā brīdī izplūdu asarās, pilnībā aizmirsu, par ko biju sajūsminājusies, domājot par vasaru, nesapratu cilvēkus sev apkārt un vidi, kurā jutos iemesta bez brīdinājuma. Vēl vairāk - vienīgais, kas saistīja ar pēdējiem deviņiem mēnešiem, bija cilvēks, ko šad tad satiku, šad tad nē. Tad nu par tiem vienatnes brīžiem es maksāju ar šausmīgu nomāktību, un nekādi nesapratu, kāpēc un no kurienes tā - bez brīdinājuma?
Dārgais izteica minējumu, ka varbūt es piedzīvoju ko līdzīgu kultūršokam, tikai tādā kā apgrieztā formā. Joka pēc pagūglēju "reverse culture shock" un šeku reku - izrādījās, ka psiholoģijā šī diagnoze ir pavisam īsta un pat ļoti izplatīta to studentu vidū, kas mācās ārzemēs.


Returning to one's home culture after growing accustomed to a new one can produce the same effects as culture shock. This results from the psychosomatic and psychological consequences of the readjustment process to the primary culture. The affected person often finds this more surprising and difficult to deal with than the original culture shock.

Reverse culture shock - also known as re-entry shock - can be just as difficult to live with, or possibly more difficult to come to grips with, particularly if you're not prepared for it. While many people are expecting to feel out of place in a foreign culture, and may be able to recognise culture shock for what it is, feeling something similar once you've returned home can be more alarming. After all, you're returning to the place where you may have spent the majority of your life, returning to a culture that you know instinctively, and to people who know you. So why should you feel out of place in this environment?

For many people, reverse culture shock is the feeling that while travel may have changed you, your home remains the same. It's easy to imagine that as you've changed - whether that be your thoughts and ideals, your attitudes to the people surrounding you, or the concepts of what is right and wrong - the world has kept pace with that change, somehow aligning to your shifting values. Of course, this won't have happened - the people you left behind have been doing the same old things while you've been gone, dealing with their everyday challenges, certainly not being exposed to alien cultures with their own philosophies, beliefs and culture. It can be difficult to adjust to your own home, and you may be feeling that what you have always accepted as right and true doesn't seem so straight forward any more - the lines are blurred, and it's difficult to understand why nobody else can see that.

On the flip side, there can be the assumption from your friends and family that you've returned the same person as when you left. It can be difficult to understand why you're having trouble communicating with these people, when in reality you may be coming from very different directions - something that may never have happened before. It's a situation where you have trouble understanding why everyone else can't see your point of view any more, while everyone else is wondering why suddenly you have less in common than before you left. Those people you left behind have not had the opportunity to experience what you have, so have no idea where the change has come from. They may even feel intimidated - while you have a world of stories to tell, they have nothing comparable to share with you. It makes conversation hard when all they have in reply to your story of some crazy rickshaw ride through the back streets of Delhi, is the latest work drama.

Reverse culture shock is a normal reaction to returning home, particularly for travellers who have been away for extended periods of time - although it can affect those who've been away for shorter periods. Don't try to readjust in a day, or a week - let it happen in its own good time.

Labākais līdzeklis pret apgriezto kultūršoku esot sagatavošanās. Man tas uzkrita kā no zila gaisa. :)
Es neteiktu, ka lielākās problēmas sagādā tas, ka nevienam neinteresētu "stāsti par ārzemēm", jo vairāk tāpēc, ka man pašai nav īstas vēlmes tos dāļāt pa labi, pa kreisi. Godīgi sakot, es pat nespēju izskaidrot tādu loģisku iemeslu manam RCS, bet varbūt tieši tāpēc tas ir tik spēcīgs, ka grūti adaptēties tik pierastā vidē.
Pagaidām pirmā nedēļa ir laimīgi (cik nu) pārciesta, bet feino pieredzi, tiesa, mazākos apmēros, turpinu izbaudīt. Esmu pierunāta pat kādu laiku "uzsēsties" uz vieglām nervu zālēm (parasti būtu atteikusies, bet neko tādu vēl nebiju pieredzējusi). Mazāki vai lielāki pārbaudījumi vēl smadzenēs atzīmējas kā nepieciešamība visu pārdzīvot, bet vismaz tagad, kad zinu, kas par lietu, varu saņemt sevi rokās un sākt pierast. Apkārtējie cilvēki nav diezko līdzjūtīgi, un es jau saprotu - ja kāds paziņo, ka cieš no kaut kā par ko tu neesi dzirdējis, tu visticamāk padomāsi, ka šis cilvēks vienkārši slāpst pēc uzmanības un neliksies ne zinis. Bet tā ir vēl viena lieta, pie kā man šeit jāpierod. Un kas zin, varbūt tie trīs mēneši neizvērtīsies tik šausmīgi.

P.S. - tas, protams, neattiecas tikai uz ārzemju studentiem, bet arī jebkuriem citiem ilgtermiņa ceļotājiem. Ja kādam gadījies līdzīgi, būtu interesanti palasīt. :)