ceļojumu piezīmes

12.09. (5.diena)
Rīts kalnos vnk. burvīgs- saulīte, kalnu ainavas, auksts gan, varētu būt pie nulles, + 5 grādiem.
Zinot, ka atpakaļ pa kalnu takām tāls ceļš ejams, meitenes aprēķinam spēkus, puišus pavadām tikai kādus pārsimts metrus tālāk uz pašu virsotni (nepilni 1000 m augšup, pa kalnu zigzag takām vairāk) un dodamies atpakaļ uz nometni, lai pēc kāda laiciņa lēnā garā laistos atpakaļ uz Imelil.
Izejot 9os, finišējam pēc kādām 6 h. Pirmie puiši jau ierodas 1-1.5 h vēlāk. Esot iespaidīgi skati, bet ļoti grūtu un labi, ka mēs neesot kāpušas, atpakaļ vnk šodien netiktu.
Mums meitenēm diena izvērtās vnk. idilliski- čillojot un priecājoties par skaistajām, vakar neredzētajām ainavām. Viscaur blakus takai tecēja kalnu urdziņa, kas šai ainavai piedeva vēl lielāku odziņu.
Uzēdam viesnīcnieku gatavoto, bezgala gardo tadžīnu (dārzeņi ar gaļu cepti atklātā ugunī īpašā traukā ar vāciņu, 45 Dh), saldo (7 karotītes cukura, samaisītas) piparmētru tēju (10 dh), ko vietējie sauc par Berberu viskiju (nav jau brīnums, acis uzreiz vaļā no tāda enerģijas daudzuma) un dodamies atpakaļ ar taxi (120 no pers.) uz Marakešu.
Imlil mums sanāk ar viesnīcnieku neliels čp, jo sākotnējā doma bija palikt viesnīcā, bet tā kā šeit nebūtu, ko darīt, plānus mainām, dodoties atpakaļ uz Marakešu. Viesnīcniekam šī doma nepatīk, bizness iet garām- dabonam mīļā miera labad samaksāt kompensāciju, 400 Dh.
Marakešā jau ierodamies tumsā noguruši, bet laimīgi.
Nakts tai pat viesnīcā. Pamēģinu pirmo reizi „Stasi- hasi”. Nezinu vai no saguriena, 25 gramiem balzama vai Stasa, tāds neliels alko efekts, mundrumiņš, zvaigžņota debess. Skaisti.