ceļojumu piezīmes

Kā konferences delegāte pagājušogad februārī apmeklēju smaržīgos un noslēpumainos Arābu Emirātus.

Pirms došanās ceļā nelielu uztraukumu radīja pasaules ziņu aģentūras, kas nemitīgi skandēja par neizbēgamo karu ar Irāku, taču aizbraucot uz Abu Dabi tas aizmirsās – tur par karu nedomāja, visi jūtās droši un pasargāti. Vienīgais nepatīkamais notikums, kas atgādināja saasināto Persijas līča situāciju, atgadījās mājupceļā – „British Airways” dienu pirms izlidošanas izmainīja lidojumu grafiku, lai izvestu savus darbiniekus no Irākas apkārtnes, un kā rezultātā bija pusstundu jāuzkavējas Kuveitā. Pirmais, ko uzreiz pamanījām bija liels, sarkans, uz stikla uzlīmēts plakāts “Publiskā bumbu patversme pa labi”.

Visu pārējo laiku, ko pavadījām Tuvajos Austrumos nebija nekādu starpgadījumu un bīstamu situāciju. Lai kur arī dotos par to drošību un labsajūtu rūpējas organizatori un vietējie kekši. Tāpēc gana laika varējām izbaudīt neparasto skatu – dzīvo tuksnesi -katrai puķītei un kociņam sava ūdensapgādes sistēma, visur marmors, zelts, sarkankoks un palmas, strūklakas telpās un ārā.

Dzīvojām 5zvaigžņu viesnīcā. Izskatījās varen šiki – pats lielākais kupols pasaulē bez balstiem – no kura, puslokā izvietoti viesnīcas spārni, kuros atrodas viesu numuri. No augšas visa kompozīcija izskatījās pēc ērgļa, kas viņiem ir tāc kā nacionālais putns.

Arābi drusku kā itāļi – ne par ko neuztraucas. Bieži nācās dzirdēt: “Don't worry. It will happen. Eventually...” Taču ja pasākumu apmeklēs kāda augsta amatpersona(kas notiek diezgan bieži), tad kārtība ir gandrīz militāra.

Vispār arābi ir baigie gudrenieki(Koelju „Alķīmiķa” prototipi) - nodarbojas ar pasaules krējuma nosmelšanu (cream of the crop). Apskatās, kas pasaulē labākais un vai nu nopērk, vai uzaicina darbā, vai samaksā par pakalpojumu, vai kā savādāk .... un rezultātā no kaila tuksneša 30 gadu laikā ir izaudzis tas, ko redzam tagad. Lai atvairītu mazvērtības kompleksus, kas varētu rasties vidusmēra letiņam: jā, jā – viņiem ir nafta.

Esot tur, ne reizi vien nāca prāta “Tūkstots un vienas nakts pasakas”. Smaržīgais gaiss mani pārsteidza jau izkāpjot no ļopenes un tas viss īpašais, arābiskais, austrumnieciskais noslēpums. Pašpārliecināti vīrieši ar milzīgiem autiņiem un gandrīz neredzamas sievietes, kas nometot melnos talārus smejas un jokot tāpat kā mēs.

Kā par konferences delegātiem par mums ļoti rūpējās: kamieļu izjādes, ekstrēma braukāšanu ar džipiem tuksneša kāpās, izdzīvošanas treniņš(tiem, kas vēlējās), ūdens pīpes, arābu kafija, plāceņi, kamieļa un lamas cepeši, arābu kavalērijas paraugdemonstrējumi, medībās ar piekūniem, arābu dejas...

Iespējams kā tūristam tas viss nemaz nav pieejams, taču ja esi students, tad ... nākošā konference notiks nākošgad februārī :)

Kopsavilkumam: esmu tur bijusi divreiz un varu teikt, ka emirāti ir patiešām interesanta zeme. Tik ļoti eiropeiski orientēti, bet tai pašā laikā tik ļoti austrumu garšvielām pilni un katreiz drusciņ jauni