Stambula
- Brauciena mērķis
Skolas brīvdienās aizlaist uz siltām zemēm. Stambula tika izvēlēta, jo nedēļu priekš lidošanas biļete vienā virzienā vienam cilvēkam maksāja tik Ls50.
- Īsas ziņas
Stambula ir lielākā Turcijas pilsēta: >10mln iedzīvotāju. Tā izvietojusies Bosfora jūŗas šauruma Marmora jūŗas galā: Eiropas pusē to šķeļ Zelta raga līcis, Āzijas puse mazāka. Izdevīgo ģeografisko stāvokli novērtēja jau senie grieķi, dibinādami Zelta ragā Bizantijas koloniju. Vēlāk tā tika Romai, pilsētu pārdēvēja par Konstantinopoli, un tā kļuva Romas impērijas galvaspilsēta. Romai sadaloties, Konstantinopole palika Bizantijas galvaspilsēta, līdz 1453.g. krita turkiem, kas to pārdēvēja par Stambulu un darīja par savu galvaspilsētu. Brūkot Osmaņu impērijai pēc 1.pasaules kaŗa, galvaspilsētu pārcēla uz Ankāru, tak Stambula palikusi svarīgākā Turcijas pilsēta tik un tā.
- Laiks
Bija pasilti, ap +15. Pēdējā dienā gan nokritās, un elpu varēja redzēt. Koki zaļi, tomēr birušas lapas jāslauka katru dienu. Bijām nobažījušies par Vidusjūŗas klimata izpausmēm. Proti, Vidusjūŗas klimats siltuma un mitruma ziņā nozīmē karstu un sausu vasaru un siltu un slapju ziemu. Turklāt pāris nedēļu iepriekš ziņās varēja redzēt, kādi plūdi, vētras, lietavas ir turpat blakus Grieķijā. Tik traki nebija. No rīta parasti bija apmācies, un pēcpusdienā skaidrojās. Maigi uzlija tik 1,5 reizes.
- Nauda
Jaunā turku lira (YTL) ir Ls0,38. Parpalas daudz lētākas: kas te latos, tur lirās. Cits tādā pašā cenā vai maķenīt dārgāk. Lidostā atceļā sajutāmies kā busā no Varšavas vai Gaŗūnu tirgus: pilns krievu pauniniekiem kubikmetru lielām somām.
- Satiksme
Mašīnas maķenīt jaunākas nekā Latvijā. Tā kā pašam nav, degvielas cenās neieskatījos. Riteņbraucēju gandrīz nav - laikam īss pussabraukšanas periods. Sabiedrisko satiksmi veido:
- 2 nesaistīti dzelzceļi;
- 2 nesaistīti metro;
- 2 nesaistīti funikulieŗi;
- 1 tramvaja līnija;
- daudzas prāmja līnijas pa Bosforu un Marmora jūŗu;
- neskaitāms daudzums autobusu;
Biļete maksā YTL 1,30. Katrā pieturā ir būdiņa, kur nopirkt braukšanas žetonus, un sargs, kas skatās, lai, zaķi neiekļūtu pieturā, apejot maksas vārtus. Kā jaušams, sabiedriskā satiksme pamaza 10 miljonu pilsētai, līdz ar to neganti sastrēgumi un tramvajs vakaros pārpildīts.
- Darba laiks
Darba laiks ir pieminēšanas vērts, jo nedēļas laikā tā arī neizdevās atkost, nedz kuŗas ir darbadienas un kuŗas brīvdienas, nedz kāds darba laiks kam ir. Eiropā lielākais dižveikals sāk darbu 14.00, savukārt jau otrā dienā atrastais grāmatnīcu rajons ir vaļā tikai priekšpēdējā dienā. Rītos ap 9-10 lielākā daļa cilvēku ielās ir tūristi, bet pusdienlaikā ielās iziet 10mln vietējo, kas pa migām izklīst tikai krietnā tumsiņā.
- Mišana
Iepriekš rezervēt vietu nav vērts, vismaz nesezonā. Pietiek apstaigāt kvartālu vai pāris viesnīcu rajonā starp galveno laukumu (starp Sofijas katedrāli un Zilo mošeju) un jūŗu un izvēlēties iepatikušos mītni. Ja nav dižu prasību, maksā ap Ls10 cilvēkam par nakti.
- Ieturēšanās
Ēstuvju ka biezs. Ja nemeklē ko glaunāku, ēdienreize maksā līdz YTL 10 cilvēkam. Glaunākās vietās zemie turku galdiņi un var redzēt, kā sievas cep maizi. Pašapkalpošanās veikalu maz. Īpatni, ka jogurtu tirgo 2kg spannīšos un tas ir bez cukura. Varēja atrast arī, piemēram, vīnogas par liru kilogramā. Tēju turku gaumā pasniedz mazās čarciņās bez roktuŗa.
- Turki
Metro no lidostas sākumā jutāmies baltie zvirbuļi melnīgsnēju turku pulkā, tomēr turki ir ļoti laipni un atsaucīgi un ievērojami labāk prot angliski nekā te. Pietiek minūti bezdarbībā apstāties, un klāt būs kāds piedāvāt savu preci vai pakalpojumu. Latvijas Ārlietu ministrijas domas par Turciju ir diezgan biedējošas, tak nav tik traki. Drošības pasākumi ir stingrāki nekā te, tomēr mantu kontrole dižveikalos un metro un pastiprināta policistu, žandarmu, sargu un citu drošībnieku klātbūtne tikai nomierina. Lielākā uzbāzība bija, kad pārpildītā tramvajā kāds turks centās turēties ne pie stieņa, bet ziemeļu sievietes pleca.
Vēsturiski Turcija bijusi islāmiska, bet tagad laicīga. Muedzīni minaretos gan bauro (no skaļruņiem dzirdamo citādi grūti nosaukt), tak satrūkstas vien tūristi. Dvieļagalvas ir mazākumā, kaut kolorītu veido. Īsbikšu un pliku nabu gan nav. Taču nav arī nekāda ramadāna gavēņa, piektdienā visi strādā kā parasts, šņebīšus var brīvi nopirkt.
Laicīgums ir republikas un Kemala nopelns. Gan jau ir kāds īpašs likums, tak tik un tā tīkami ik pa brīdim redzēt nācionālos karogus un ko karoga krāsās - daudzkārt biežāk nekā te, taču bez krievu laika uzbāzības.
Remdējot lasītāju neziņu, apstiprinu, ka iesaku Turciju uzņemt ES. Nešauboties. Brīva valsts, brīvi cilvēki.
- Netīrība
Turki nenodzeŗas, tak galina sevi citādi un - kā liecina mūža ilgums - apmēram tikpat sekmīgi kā latvieši. Visi pīpē. Labi, ne visi, bet pietiekami, lai piepīpēts būtu visur. Izplūdes gāzes. Atklātā pavardā cepta gaļa, kastaņi, kukurūza, zivis utt. pilni ar benzoliem un benzopirēniem, un ceptuvju dūmi nesas pa ielām. Kopiespaidu labi var redzēt, no lidostas metot skatu visapkārt. Kur brūnākā debess, tur Stambula. Arī no drazām turki atbrīvojas nekavējoties, nometot zemē. Lai ko iemestu tuvākā akritumu urnā, parasti jānoiet daži kvartāli.
- Apskates vietas
Vecā sultānu pils. Sniedz labu priekšstatu par Osmaņu impēriju, ar izcilu skatu uz pārējo pilsētu, sevišķi Āzijas daļu. Relikviju kolekcija gluži kā uzskates līdzeklis Umberto Eko "Bodolīno": Mozus spieķis, apmatojums no dažādām Muhameda vietām (vismaz pauŗa un bārdas mati), viņa sandales un kapa putekļi utml. Dārglietu kolekcija, kas rosina neizpratni, kāda vella pēc cilvēki maksā tādu naudu par kaut kādiem akmentiņiem. Sultānu portretu galerija: no nezināma paskata pirmiem valdniekiem līdz pēdējiem, kuŗu attēli rada līdzjūtību. YTL 10.
Jaunā sultānu pils. Sultāni centušies greznībā pārspļaut Eiropu. Varenas kāpnes, lustras un paklāji. YTL 20.
Neatkarības iela. Galvenā promenāde. Kaut kad pa to laiž retrotramvaju. Pilns veikaliem un ēstuvēm, no pusdienlaika līdz vakaram to pārpilda miljongalvu pūlis.
Sofijas katedrāle. Galvenā Bizantijas katedrāle, pēc krišanas turku rokās pārvērsta mošejā. Dibinoties laicīgai republikai, kļuvusi mūzejs ar cienīgu jauktu kristietības un islāma mantojumu. Galvenais tūristu objekts, tāpēc var būt rinda. YTL 10.
Zilā mošeja. Ja grib zināt, kā ir mošejā, lieti der apmeklēt pilsētas galveno. Sievietēm, ja nav pašām, izsniedz lakatu. Īsos svārkos vai biksēs nelaiž. Ienākot jānoauj apavi, tāpēc iekšā valda sieriņu aroms. Higiēniski orientēti ļautiņi pēc tikšanas laukā kājas var nomazgāt.
Cisterna. Jeb Romas un Bizantijas laika pazemes ūdens tvertne. No visa visvairāk raisīja senatnes gaisotni. YTL 10.
Segtais tirgus. Tāda Austrumu tirgus deva, ka zosene metas. Vēl vairāk par pašu tirgu burzmas pilnas ir tuvīnās ieliņas, kur nav tik lielas īres jāmaksā.
Prinču salas. Tā nosauktas, jo savulaik uz tām izsūtīja nežēlastībā kritušos karaļnama locekļus. Apmeklējām lielāko: Bijikadu. Tā dod labu priekšstatu, kas ir Vidusjūŗas sala. Bijikadu veido pāris kalnu, kas apakšpusē apbūvēti, bet augšdaļā ķeburainām priedēm klāti. Mājas lielākoties tukšas, jo nav vasaras, kad stambulieši uz tejieni bēg no lielpilsētas karstuma un smakām. Šķiet, ar īpašu likumu noteikts, ka salā nav privātmašīnu - satiksmē izmanto pajūgus, tā ka visur ož pēc zirgāboliem. Iesaku tomēr apiet salu kājām, lai padeldētu savu riepu. Viena kalna virsotnē nekā nav, otra galā klosteris. Dižākā māja tomēr ir iespaidīgs tumša koka daudzstāvu grausts - kādreizējs grieķu bāriņu nams. Ēstuves koncentrējas pie piestātnes, iesaku izvēlēties no piestātnes tālākās: cena krīt, bet ne kvalitāte. Prāmis vienā virzienā YTL 2.
Bosfors. Otra iespēja izmukt no pilsētas brīvākā vietā un svaigākā gaisā. Iesaku laist līdz Sarijerai, kas ir lielākais miests tālākā Bosfora galā. Pa ceļam var apskatīt jauno sultānu pili, abus Bosfora tiltus, cietokšņu paliekas, no kuŗiem turki kontrolēja Bosforu priekš Konstantinopoles ieņemšanas, un citus jaukumus. Laiku līdz atceļa prāmim iesaku izmantot, klīstot pa Sarijeru un papusdienojot vai laižot uz Kiljosu Melnās jūŗas krastā, ko sauc par dižu atpūtas vietu. Īstenībā nekā tur nav, vienīgā vieta pie Stambulas, kur kādā līcī dažu ķiļu gaŗumā ir smilšu pludmale. Centrālās tirdzniecības ielas aizmetnis, viena noeja pie jūŗas. Par tikšanu smiltiņās sezonas laikā jāmaksā, bet tagad vienīgie atpūtnieki 10m platā liedagā bijām mēs un kāds vīrs, kas bija izvedis pastaigā suni. Mūsu Jūŗmala un jūŗmala vispār daudz labāka. Pa ceļam kalnos pie Sarijeras veseli vienlaidus vienādu pusuzceltu savrupmāju graustu rajoni: esot firma sākusi celt, tad iesūdzēta par neatļautu būvniecību, tā arī viss apstājies. Prāmis vienā virzienā YTL 4, Sarijeras-Kiljosas busiņš YTL 1,50.
Comments