Sveiki, mani sauc Esiņa un man ir neveselīga atkarīga no viena konkrēta cilvēka. Tagad atturos no jebkādas komunikācijas jau 14 dienas. Ir grūti. Graužu riekstiņus, sūkāju ledenes. Es ceru, ka kaut kad es atkal būšu normāla un katru vīrišķi nesalīdzināšu ar viņu, pa nakti negulēšu ar mobzi zem auss, lai gadijumā, ka viņš zvana varētu to ignorēt. Es ceru, ka kādreiz pienāks diena, kad es attapšos, ka jau nedēļu piemēram neesmu domājusi par viņu. Es nemāku burties, es tikai mācos. Ceru, ka izdosies atbrīvoties.

Comments

Sveiki, Esiņ! Prieks Tevi te redzēt :)
Es nu gan nepriecājos, ka esmu te.. labāk jau būtu kaulainu aci palūrēt un secināt, ka man jau nu nekas nekaiš! :DD
No vienas puses tā ir, no otras- noformulēta bēda jau ir pusbēda ;) Un man šķiet, ka katrs, ja godīgi ieskatītos sevī, vismaz kādu traucējošu atkarību atrastu :)
Tas gan.. bet zin kā, jo mazāk par tām runā, jo ātrāk aizmirstas,.. :)
Nu gan nē... Izrunātas emocijas arvien vairāk pārvēršas vienkārši vārdos... :) Pie bērniem, kas cietuši no vardarbības, novēro, ka viņi šīš situacijas izspēlē- pārvērš par spēli- savdabīga psihoterapija... Es pati esmu dažas situācijas no savas dzīves pārvērtusi par filmu, reizēm atkal noskatos, bet man vairs nesāp...
Nu nezinu.. Man kaut kā palīdz mešanās darbā piemēram, kad spmāt nav laika...

Jūlijs 2011

Svētdiena Pirmdiena Otrdiena Trešdiena Ceturtdiena Piektdiena Sestdiena
     12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31      
Powered by Sviesta Ciba