| iz Salamana gudrības vārdiem 1-23 |
[7. Okt 2005|10:00] |
Shie panti man visvairāk patika/uzrunāja/iekrita sirdī/lika pārdomāt:
Kas ir gudrs un zinīgs, tas klausās un labojas, un kas ir prātīgs, tas ļaujas sev ko sacīt.
Neliedzies labu darīt ikvienam, kam tas nepieciešams, jo tavai rokai Dievs piešķīris visu, lai tā to darītu.
Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz savu prāta
gudrību, bet domā uz to Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs
līdzenas tavas tekas.
Un viņš seko viņai tūliņ pa pēdām kā vērsis, ko ved uz kaušanu, vai arī
kā trakais, kas ļaujas uzmest sev cilpu un valgu, ar kuriem to parasti
saista un savalda, kamēr kāda bulta pāršķeļ viņa sirdi; līdzīgi putnam
viņš steidzas uz ķeramo sprostu un nezina, ka tas maksā viņam dzīvību. (baigi patika šī līdzība, kādā veidā mēs sekojam grēkam!)
Nepatiesas un viltīgas mutes slēpj sevī naidu, un kas otru aprunā un otram niknu slavu ceļ, ir nejēga.-
Kur daudz vārdu, tur neiztikt bez grēka, bet kas savu muti savalda, ir gudrs.
Nesodi izsmējēju: viņš tevi ienīst; nosodi un pārmāci prātīgo, un viņš tevi mīlēs.
Tā Kunga svētība dara cilvēku bagātu bez sevišķām viņa paša pūlēm.
No kā bezdievīgais baidās, tas tam notiks, un pēc kā taisnajiem sirds prasās, to Viņš tiem piešķirs.
Viens labprāt piešķir no savas mantas citam, un tomēr viņam arvienu
vairāk krājas; kāds cits ir sīksts pārlieku un tomēr kļūst arvienu
nabagāks.- Dvēsele, kas bagātīgi svētī citus, taps stiprināta, un kas
bagātīgi veldzē citus, kļūs arī pats veldzēts.
Skaista sieva bez savaldības un goda ir kā zelta gredzens cūkas purnā.
Kas sevi labprāt ļaujas pārmācīt, tas taps gudrs.
Tikumiem apveltīta sieva ir sava vīra krāšņs vainags, bet ļauna ir kā sastrutojums viņa kaulos.
Bezprātīgais tūliņ izrāda atklāti savas dusmas, bet kas apslēpj to, ka ir apkaunots, tas ir gudrs.
Kam darīšana ar zinīgo, tas kļūst pats zinīgs, bet kas ir draugos ar neprašām, tas piedzīvos nelaimi.
Miermīlīga atbilde apklusina dusmas, bet skarbs vārds izraisa lielu niknumu.
Bezdievju upuris Tam Kungam ir negantība, ja tas tiek pienests kāda kauna darba dēļ.
Auss, kas uzklausa dzīves pamācības un sodus, mitīs starp īsteni gudrajiem.
Ja kāda ceļi tam Kungam labi patīk, tad Viņš liek izlīdzināties viņam arī ar viņa ienaidniekiem.
Cilvēka sirds izdomā sev savu ceļu, bet vienīgi tas Kungs pašķir viņa gājumu.
Meslus met klēpī, bet iekrīt tie tur tā, kā grib tas Kungs.
Kas apsmej nabagus, tas nicina viņa Radītāju.
Kas uzsāk asu vārdu maiņu, ir līdzīgs tam, kas sagrauj ūdenim tā aizsprostu
Priecīga sirds dziedina vainas, bet sagrauzts gars izkaltē kaulus.
Kas atbild, iekāms viņš ir dzirdējis, tam piemīt vientiesība, un tas piedzīvos kaunu.
Nāve un dzīvība stāv mēles varā.
Namu un mantu manto no vecākiem, bet saprātīgu sievu no tā Kunga.
Kas iežēlojas par nabago, aizdod naudu Tam Kungam.
Tie kas pastāvīgi rājas, arvienu ir vientiesīgi nejēgas.
Dzirdīgu ausi un redzīgu aci, - abas divas dara Tas Kungs.
Ir labāki dzīvot tieši jumta pažobeles kaktā nekā skaistā namā kopā ar nemitīgi rājošos sievu.
Kas savas ausis aizbāž pret nabago, tas kādreiz pats sauks, bet neviens uz viņu neklausīsies.
Ir labāki dzīvot izpostītā zemē nekā pie kašķigas un dusmīgas sievas.
Neesi starp dzērājiem nedz arī starp tiem, kas rīdami paši rij savu miesu!
Jo dzērāji un uzdzīvotāji kļust nabagi, un snaužm būs noplīsušas skrandas nēsāt.
Dzīvības vārds...
|
|
|
