|
Jun. 5th, 2004|02:12 am |
Šodien jūtos ļoti vientuļa :/
Apsēdos savā iemīļotajā dīvānā un ieslēdzu savu rādio un uzliku Linking Park dziemiņas. Kautas viņās ir tāds kas silda manu sirdi...
Es pat brīžiem sapņoju ka varētu apprecēties ar viņu smuko sōlistu un mums būtu daudz daudz bērni. Uz šīs pasaules man nava navienas dvēselītes ka saprastu manu sāpi. Ja nu vienīgi Linking Park džekiņi. Es tiešām esmu nolēmusi sev drīz padarīt galu, jo lēnām saprotu ka mums nekāda ģimene ar LP sōlistu sanākt nevar :/ Bet to es vēl varētu izturēt, taču ir viena ļoti sasāpējusi problēma... Es pat nezinu vai to drīkstu jums uzticēt. Es to neēsmu stāstījusi pat savai labākajai draudzenei.
Lieta tāda ka visi mani ienīst. Vecāki mani nesaprot :/ es jau vairākas reizes esmu esmu mēģinājusi pārgriezt sev vēnas, taču vienmēr kāda augstāka varaa mani itkā attur. Pirmoreizi tas notika kad man viens nepazīstams puisis norāva no somas manu piekaramo lācīti (džonīti). Kopš tās reizes manī kautkas salūza un es sapratu ka neviens mani nemīl šajā pasaulē :/
Pat mani vecāki! Es jau veselas 3 dienas lūdzos lai viņi man nopērk jaunu mobīlo telefonu un bikbok bikses, taču viņi negrib!!!!! Aj neviens mani nemīl...... |
|