|
Jul. 27th, 2004|09:51 pm |
Labdien, mīļo Bebrīt. Man ir 46 gadiņi un mani sauc Leonīdiņš, esmu traki pieklājīgs vīrietis, kas ciena labu attieksmi...bet man kā jau visiem jaukiem cilvēciņiem ir problēmiņas un tāpēc rakstu Jums.
Bļe, tu jobanais BEBRI. Nahuj?! Kas te, bļe, vispār noteikti, zajebal jau. Kas te bļe pa sviestiem. Kapēc vairs nav tādas pērles kā agrāk?! BĻĒ, bebri. Tu grauj manu sapni par savas grāmatas (Kā griezt pareizi vēnas un ieslīkt depresijā, ieraujoties istabas melnākajā stūrī) izdošanu. Bļē, tu domā, ka kāds pirks un lasīs, bļe šitos jobanos suņu murgus?! NAHUJ! BĻE, NAHUJ! VISUS JŪS, BĻE IZPISĪŠU, BĻE ACIS IZDEDZINĀŠU! NOSITĪŠU. IZVAROŠU! BĻĒĒĒĒ. TAD JUMS BĻE BŪS PROBLĒMAS. BĻE! Kas ar jums notiek, ibio. Vai neviens vairs neizprot vēnu griešanas burvību?!!! BĻĒ, JŪS VISI SAMAKSĀSIET, VISI! BĻĒ, es ar saviem puvušajiem zobiņiem PATS personīgi pārgrauzīšu jūsu tizlās vēneles. UN BĻE, EJIET VISI DIRST.
Ceru, ka sapratāt manu domiņu. Labiņi, cilvēciņi, dodos savās ikdienas gaitās.
Ar vislielāko cieniņu - Leonīdiņš. |
|