| |
[Dec. 7th, 2006|12:56 pm] |
Vai mīlestības nāve vienmēr ir naids?
Vai var mīlēt vairākus uzreiz?
Vai notēlots orgasms pēc nāves tiek pieskaitīts pie grēkiem vai tomēr pie labajiem darbiem?
Kāpēc mēs saprotam savas kļūdas tikai pēc tam, kad tās vairs nav labojamas? Kāpēc no tām nemācamies?
Vai vajadzētu sodīt sievietes par primitīvu un prastu flirtu?
Vai koķetēšana var būt neapzināta?
Kāpēc viņas/viņi spēlējas, bet tuvumā nelaiž?
Kāpēc nevar atteikt, nepaskaidrojot iemeslu?
Kāpēc ir tik grūti mainīties pa īstam?
Kāpēc mēs tik dedzīgi ticam tieši visklajākajiem meliem un nereālākajiem solijumiem?
Kāpēc mēs esam tik saprotoši, bet mūsu partneri tik spītīgi?
Cik daudz greizsirdības ietilpinās jēdzienā "veselīga greizsirdība"?
Vai tiešām pliekana parunāšanās palielina sexa produktivitāti par 15%?
Kāpēc dažreiz ir skumji, lai gan viss ir kārtībā?
Vai vīrietim ir jābūt greizsirdīgam uz vibratoru?
Kādā pozā sievietēm visvairāk patīk?
Vai beigšana reizē ir sexa kvalitātes rādītājs?
Kāpēc vīrieši grib sliktās meitenes, bet apprec labās?
Vai cilvēki taisa scēnas, lai noskaidrotu, ka ir vajadzīgi?
Kur ellē, ir tas G-punkts?
Kāpēc tikai filmās tiek dota pēdējā iespēja?
Vai ir kādas cerības, ka viņš pārgriezīs vēnas, ja es viņu pametīšu?
Vai nopirksi man saldējumu?
Vai klusi mīlet precētu ir grēks?
Vai Dievs tiešām ir vīrietis?
Kāpēc mēs gribam maz dot, bet daudz saņemt? |
|
|