| |
[Jul. 1st, 2004|06:27 pm] |
Dārgais Bebri!
Man ir problēma. Man nepatīk meitenes. Nē, nesaproti mani nepareizi - es nēsmu gejs. Tas būtu šausmīgi ja es tāds būtu. Saproti - man patīk dzīvnieciņi. Man patika viņus spīdzināt jau bērnībā. Kad man bija gadiņi 4 - es plēsu sliekas uz pūsēm un skatījos kā viņas mocās. Vēlāk es situ suņus - viens man iekoda un norāvā pusi ausi un par mani tagad daudz smejās. Vēlāk es sāku suņus un govis drāZT. Man tas ļoti patikās. Tagad jau esmu liels - laiks sākt dzert un pīpēt. Bet man negribās. Vislielākā izprieca ir aizbraukt uz laukiem un izdrāst gotiņu. Draugi mani apsmej jo dažreiz nedaudz ožu pēc sviedriem. Vecāki mani sit kad mani pieķer pie izpriecām. Kaimiņi dusmojās, jo es izdrāzu viņu kaķi. Dievs mani nemīl, Allahs no manis baidās (izdrāzīšot vēl). Patiesībā ar reliģijām man nemaz neiet. Gribēju pievērsties Ēģiptiešu Dievībām, bet ticības mācības skolotāja mani par to sita. Ēģiptiešu Dievībām tik smuki zvēriņi... ehh. Man dzīve smaga. Nesaprotu - stulbos gejus - kurus vajadzētu sist, viņiem atļauj precēties, bet man ar sunīti ne. Mamma par to mani piekāva, kad izteicu vēlēšanos. Teica ka es esot jobanij zoofil. Nesaprotu ko tas nozīmēja, bet man tas nepatika, jo tajā vakarā viņa man salauza gūžu un man bija grūti pieliekties līdz sunītim kuru mēdzu pa vakariem padrāst.
Iesaki ko man darīt.
Ar cieņu - Broņislavs Zverijs (13 gadi) |
|
|