| .vinji |
[Jun. 6th, 2004|08:41 pm] |
| [ | music |
| | KNAUZERS - Latvieti, nepadodies! | ] |
Sveiks Sīrups!
Viss, blje, šitam ir jāpieliek punkts! Tie sīkie, zaļie kropļi man vienreiz ir piegriezušies! Viņi mani pavada visur - skolā, mājās, muteres darbā, psihenē. visur. Tie grauj manu pašapziņu, es vairs nesaprotu, kas ir reāls, bļe, un kas nē. Visur staigā man līdz - kā es gribu šos dakterim parādīt, tā tēlo ka nav, un pārvēršas par lustru, kad es saku dakterim - 'paskaties, tu, bļe, vecais āzi ārā pa logu- rekur lustra lido', tad viņš, protams, neņemot mani par pilnu atkal iebāž roku sava halāta kabatā, izvelk to pašu, 10 gadus veco šprici ar trulo adatu, un mani nošpricē. pēctam aizvelk uz savu kabinetu un drošivien, izpiš. Tēvs un māte ir bezspēcīgi, bet vispār man pohuj - man ir 12, man garšo šņabis un zāli uzpīpēt arī ir kruti. Karoč, bļe, sīrup, ja tu zini kā var normāli tos zaļos ķēmus atpizģīt, tad dod ziņu! ok? a to vienreiz, bļe, ar baru gājām, a viņu, bļe, nav tur vairs. āā, un vēl ir man ir šāda problēma - tajās reizēs, kad mani no psihenes aizlaiž uz skolu, klases zēni par mani ņirdz, un saka, ka es, bļe, esot psihs vecis, a patiesībā es esmu meitene ar viegli ievainojamu sirsniņu, bļēēēē!!!!!! :((((((((((((((
Sīrup, lūdzu palīdzi!! es tiešām nespēju vairs šitā dzīvot, bļe, man jau tā visa huiņa ir piegriezusies bļe. piķis arī nav ņihujā - pat kaindžai no rīta nesanāca, bļe, pizģets, bļe. nahuj dzīve ir tik netaisnīga? a? pizģets, es pa purnu tam dievam sadotu, ja satiktu viņu uz ielas bļe, tā parunātu, nahuj bļe. nahuj visi tie pidari tur, saemā sēž, bļe, un gudri dirš - tačkas, bļe, un dāčas pizģets kādas viņiem ir, bļe. a man ņihuja - tikai senči dirš uz augumu. karoči, bļe, paliec sveiks sīrup!
Mūžīgi tava, X |
|
|