| 4:59p |
autofail: blondīnes izgājieni
Sveikiņi!
rekur mana debija: būs vēl un ne reizi vien.
atbraucu no Rīgas, mašīna pie stacijas gaida. Es iedarbinu, kamēr silst, zvanu mammai (lai laiks vērtīgi iztērēts). Pie viena iedomāju, ka tak jānotīra sniegs, daudz nav, bet nu lab.
un tad..spaidu durvju aizslēgšanas pogu turp un atpakaļ (aj, laikam jāaizslēdz,stacija, cilvēki, somiņa utt., aj slotiņa bagāžniekā, jāatslēdz, nu jāaizslēdz atkal). Pie viena runāju un slauku.
Pabeidzu sarunu, vēršu durvis, braukšu mājā...hm. Vai tiešām ES TO izdarīju???
durvis ciet, autiņš rūc.
Un es ārā, vienā rokā slotiņa, otrā telefons) mājas atslēgas mašīnā. Lieki teikt,ka nav neviens 100 km rādiusā šodien pieejams, kam ir mājas atslēgu kopija, un slepenajā vietā atslēga nolikta nav. Otra mašīnas atslēga mājā
Jau sastādu autopalīdzības numuru...a viņi tak kad vēl atvilksies, un tak kā vēl atvērt...
Zvanu kolēģim ar tekstu "tev lomiks ir"?? "Koe??"
Lomika nav, pats tālu.
Zvanu nākamajam kolēģim. Neceļ. Zvanu trešajam. Šis bērēs kaut kur tālu. Atzvana satraucies pirmais kolēģis (A)- es pīkstu, ka nevaru otro (B)sazvanīt. Oj, paga, viņa sievai piezvanīšu. Tai pašā brīdī atzvana pats B - ko, kas?? oj, paga, man sieva dod telefonu, kaut kas noticis)) jo zvana A.
Kamēr lēkāju, iesaistās nogarlaikojies takša šoferis - vai ta es nepārkarsēšu motoru šitā?? Es - nu iesakiet, kā man to motoru noslāpēt).
beigās B ir sapratis, ko no viņa grib (tobiš atlauzt mājas durvis) un piekritis atrast kādu, kas pasargā rūcošo vāģi. Gaidu. Atbrauc viens, pēc brīža otrs kolēģis (C).
visi pazviedz.
Es raušos B mašīnā, lai brauktu lauzt māju. Piecērtu durvis, durvis neaizcērtas - aizsalušas. B lec ārā, nāk pētīt durvis, auto neslāpē. Auto sāk ripot, a priekšā citas mašīnas. Es sabīstos un norauju roķeni. Roķene izrādās pagalam, pieķeras un neatlaižas. Oj, davaj braucam ar C auto - aj, viņam degviela uz nulles))
Labi, atčakarē roķeni, aizver durvis, braucam. Es ceru, ka mana priekškaramā atslēga viegli padosies, jo atslēgas cilpa un tas otrs bleķis ir labi piestiprināti. Nēa, nevar atvērt. Nu pēc pusstundas ar lauzni un āmuru nolemjam pārzāģēt - un urā, ir vaļā. Auto atslēga atrodas.
aizbraucam, C ar takša šoferi priecīgi pļāpā, mana mašīna rūc.
Es spiežu uz pogām - nēa, nedarbojas. Šķiet baterija.
Laikam paliku zaļa. B lēnītēm saka: nu tagad paņem rokā pašu atslēgu, ieliec caurumā un..pagriez!!
nu..vairs nekā interesanta)) Tiku iekšā un aizbraucu. |
| 10:17p |
Nolicies uz pusstundu nosnausties, lecu kājā - cik-i-pulkstens.
Jopta, tūlīt desmīt. Gribēju vēl alu pajemt.
Gāzelēdamies pa apledojušo ietvi, rokas kabatās, neatskatoties maucu uz rimi.
Pie kasēm aizelsies sauciens: "Es atvainojos, es atvainojos, man alus, tūlīt desmit"
Cilvēki atsaucīgi, es nu jau mierīgs un kasierei nojautāju, sak cik tad vēl bij' atlicis.
Ē, piecpadsmit minūtes. Tā kā klusi atvainojos rindai un lavījos prom.
Tad interesanti ko es visu ceļu blenzu pulkstenī, ko es tur redzēju, ja šobrīd viņš arī rāda bez piecpadsmit? |