| 11:27p |
kā cirslītis bija smalks biznesmenis
Nostrādājies cirslītis sarunā svarīgu biznesa tikšanos un par to atceras pusstundu pēc tam, kad jau bija jābūt tikšanās vietā. Tomēr caur milzu atvainošanos izdodas visu pārlikt uz nākamo dienu. Šoreiz cirslītis ierodas precīzi laikā ar vainas izpirkuma tulpju pušķi rokā. Pušķa pasniegšanas brīdī ar skaļu krakš kā lielas cūku ausis tulpēm atlūzt divas lapas. Drīz kanniņā tiek atnesta tēja, kuru lejot savā tasē, cirslītis pie viena arī bagātīgi nolej daļu galda un paklāja, to visu metoties susināt ar baltas, pūkainas plēksnes atstājošu salveti. Lai kaut kā glābtu sava respektablā tēla paliekas, cirslītis cenšas būt draudzīgs, saka lietišķuma pilnu uzrunu un sarunbiedri vairākkārt uzrunā kā Mariju, jo tomēr psihologi māca, ka cilvēkam patīk sava vārda skanējums. Sekundi vēlāk cirslīša acīs iekrīt sarunbiedres vizītkarte, kur skaidri un gaiši teikts, ka viņu sauc Natālija. |