| 10:23a |
Kā Cirslītis par savu kažociņu rūpējās....
Svētdienas vakarā Cirslītis nolēma savu galvas kažociņu/ matus pabarot - sazieda viņos siltas eļļiņas, nopakoja un ķērās pie viena svarīga darba projektiņa. Atcerieties – Cirslīšus dižā Cirslīšdievība mēdz sodīt par strādāšanu vēlos brīvdienu vakaros.
Tā nu Cirslītis strādāja līdz kādiem vieniem, tad sajutās gana piekusis un laimīgs par padarīto devās midziņā čučēt.
Par to, ka Cirslīša kažociņš ir nevis viegli sataukojies, bet gan eļļains, Cirslītis attapās tikai nākamajā rītā.
Ir protams neveikli gadījies ar maz bikiņ sataukotu kažociņu kaut kur aizsperties, bet nu šitais bija pa traku.
Turklāt Cirslītim, kā fēnu nemīlošam dzīvnieciņam, kažokžāvējamā mājās nav.
Un ārā auksts. Nevar tak pakausi atsaldēt!
Tā nu Cirslītis fiksi ģērbās un joza uz darbu (jo tur ir visnotaļ laba duša), lai būtu gana ātri un pirms kolēģi sāk ierasties, varētu matus izmazgāt un apžāvēt.
Protams par šampūna un dvieļa nepieciešamību cirslītis veiksmīgi aizmirst.
Bet nu nekas- krūzē tiek ieķibinātas šķidrās rokas ziepes, pus rullis papīra dvieļu izslaucīts pār cirslīti un kažociņu, un kad sanāca kolēģi– cirslītis godīgi sēdēja pie sava galda ar slapju bizīti, laiku pa laikam paslepeni sausinādams pilošo bizes galu.
Nu bet ap pusdienlaiku kažociņš jau bija smuks un sauss. |