| 4:27p |
Cirslītis šorīt dodas uz izglītības iestādi. Pie mājas noķer kaut kādu mikriņu "pļavnieki-centrs", sēžas iekšā un tūlīt pat ver vaļā grāmatu, lai steidzīgi apgūtu kaut nedaudz zinību, jo, protams, nav mācījies tik cītīgi, cik būtu nepieciešams. Kad Cirslītis paceļ acis no ārkārtīgi aizraujošās mācību vielas, tad konstatē, ka nezin kur atrodas. Mirklis panikas, līdz Cirslītis saprot, ka, ja jau šis nav "centrs", tad tie droši vien ir "pļavnieki". Sajūsmā, kā jau varat uzminēt, Cirslītis nav, jo pulkstenis rāda jau 8:30, savukārt, eksāmenam jāsākas jau 9:00, turklāt izglītības iestāde atrodas Kengaragā. Negribēdams ceļā pavadīt vēl stundu un praktiski nokavēt eksāmenu, Cirslītis, balstoties uz savām pavājajām ģeogrāfiskajām zināšanām, izlemj braukt līdz pašam Pļavnieku galam un kājām doties nodomātajā virzienā, kamēr nonāks kaut kur vajadzīgajā apkārtnē. Domāts-darīts! Apkārtne paliek arvien svešāka un nomaļāka, bet Cirslītis ar kretīna neatlaidību deso uz, viņaprāt, Ķengaraga pusi.
Liels bija cirslīša prieks, kad viņš ieraudzīja pazīstamo 15. trolejbusu kursējam tupat netālu. Tad nu, tā kā laika nav daudz, cirslītis metas iekšā trolejbusā. Priekškars varētu krist brīdī, kad Cirslītis saprot, ka iekāpis transportā, kas brauc uz Centru, nevis skolu, bet, lai stāsts būtu pilnīgs, gribu izstāstīt vēl kādu niansi. Cirslītis, smiedamies pats par savām izdarībām, nākamajā pieturā izlec ārā, pārskrien pāri ceļam un iesēžas pareizajā virzienā braucošajā trolejbusā. Kad Cirslītis aizelsies, plkst. 9:11 pieskrien pie skolas, viņš tur satiek dīkdienīgi smēķējošus kursabiedrus, kuri Cirslītim paskaidro, ka eksāmens sākas 9:30, kā tas melns uz balta rakstīts arī Cirslīša grafikā. |