| 7:58p |
cirslīša līdz šim lielākais piedzīvojums
kādā jaukā un ne pārāk saulainā dienā pirms gadiem pieciem cirslītis ar draudzeni izdomā 20 min pabraukāties pa Rīgas kanālu ar katamarānu. sacīts - darīts, abas pabraukājas, protams, vairākas reizes teju avārijas izraisot, bet tas jau pieder pie lietas. noteiktais laiks jau beidzas, un cirslītis ar visu draudzeni tuvojas laivu bāzei, lai godīgi nodotu katamarānu. viņus malā sagaida laivu puika, kurš pietauvo katamarānu, tiesa, viņš to izdara izcili neveikli. cirslīša draudzene izkāpj vieglā solī paspēj izkāpt ārā, kad pats cirslītis taisās kāpt ārā, viņš pamana, ka katamarāns kaut kā neatbilstoši peld uz atpakaļu, t.i., atpakaļ kanālā, un saprot, ka ārā netiks. cirslītis ir ar krampjainiem pirkstiem pieķeras blakus laivas malai, un laivu puika saka, lai tak laižas vaļā un piebrauc vēlreiz. cirslītis, protams, sadzird tikai vārdus Laidies vaļā! un atlaižas, lai nākamajā mirklī attaptos krītam iekšā kanālā. par laimi, laivu puikas nabaga nelaimīgo cirslīti ātri vien izvelk no kanāla ūdens, un šis stāsts ir ar laimīgām beigām - cirslītim ir kārtējais iemesls par sevi pasmieties, turklāt viens no laivu puikām cirslītim piešķir savu kreklu. un joprojām cirslītis nevar bez smaida paiet garām konkrētajai laivu/katamarānu piestaitnei bez smaida, nemaz nerunājot par braukāšanos ar katamarānu.
|