| 10:04a |
Reiz dzīvoja kāmītis un viņam bija trīs dēli, divi - puikas, bet trešais - meitene. Bet ne jau par to bija pasaka.
Kāmītis no rīta aizved atvases uz dārziņu audzināšanai, atgriežas un saprot, ka netiek atpakaļ savā midziņā, jo atslēgas palika aiz durvīm. Bet kāmītis nenoskumst, jo midziņā, apķērusi mobilo telefonu, saldi dus viņa kāmīte. Kāmītis zvana kāmītei, viņa samiegojusies atkluburē līdz durvīm un ielaiž savu saulstariņu.
Saulstariņš noliek mašīnas atslēgas un dodas pretī jaunai, burvīgai dienai. Durvis aiz kāmīša aizcērtas un viņš saprot, ka nav nekāds kāmītis, bet gan cirslītis, jo midziņas atslēgas vienalga nav paņēmis. Viņš atkal zvana otrajai pusei, kura ir jau manāmi atžirgusi un uzjautrinās. |
| 10:53a |
Cirslītis iepriekšējā vakara pārliecinās, ka uzliktais modinātājs nozvanīs kā vienmēr 5:30...
Cirslītis mostas [kā viņam šķiet] no pirmā modinātāja signāla kā vienmēr...
Cirslītis izveic visas rīta procedūras kā vienmēr...
Cirslītis nobrīnās, kā pārējie migas iemītnieki nav rādījušies pavarda koplietojuma telpā...
Cirslītis dodas uzvilkt pēdējos drēbju gabalus un ... ierauga mikrenē esošo pulksteni, kurš rāmi rāda 2:35...
Cirslītis tikpat mierīgi kā līdz tam noģērbjas un lien migā... lai nedzirdētu pa īstam zvanošo modinātāju un pamostos tieši 7:00... |