kopiena dzīves izklaidīgajiem
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Tuesday, October 2nd, 2007
| Time |
Event |
| 1:46a |
Cultural learnings of the glorious nation of Latvia
Cirslītis atrodas nometnē, kurā bez viņa atrodas dažādu valstu pārstāvji, arī pāris īpaši neciešami maltieši -- skaļi un uzbāzīgi. Tiek spēlēts volejbols, skaļi izklaigāti paziņojumi, rīkojumi un izteicieni, un vienubrīd cirslītis neiztur un kādam nekauņam skaļi latviski paziņo: "Es tev vakarā spilvenā iebezdēšu!"
Latviešu pārstāvji īsti nezina -- sarkt vai smieties, bet maltiešu jaunskungs, šķiet, pat nezina, kādi draudi viņam izteikti. | | 10:04a |
elektrocirslis
Cirslītis no rīta agri pieceļas, beidzot nolēmis laicīgi ierasties darbā. Gluži samiegojies, bet tomēr izlien no gultas, paķer dvielīti un dodas uz vannas istabas pusi. Koridorā cirslītim gaismu nu nekādi neizdodas iedegt, hmm, laikam spuldzīte izdegusi. Dīvainā kārtā arī vannas istabā spuldzīte izdegusi. Tak jau laikam būs elektrība pazudusi, gudri nospriež cirslītis. Tomēr kaimiņu logā uguntiņa manāma, tad jau būs lokāla tā problēma. Cirslīts, būdams fiziķu bērns, no elektrības nebaidās, dodas taisnā ceļā drošinātāju virzienā. Tas aparāts gan gaužām aizvēsturisks. Cirslīti pārņem neliela bijība pret senatnes vērtībām. Gaužām uzmanīgi cirslītis mēģina nospiest podziņu, kam vajadzētu atjaunot elektrības padevi. Aparāts sāk nikni ņerkstēt un sprakšķēt cirslīša virzienā. Uz brītiņu uzzib gaismiņa koridora spuldzītē, tad atkal tumsa. Cirslītim nepatīk rokas uzreiz gar sāniem bezspēcīgi nolaist, kā nekā mati galīgi pie pakauša pielipuši, gribas normāli dušā ieiet, tāpēc vēl brītiņu pabaksta aparātu. Čerkstoņa tā kā mitējās, un elektrība atkal parādās. Cirslītis laimīgs ienirst ūdeņu straumēs.
Cirslītis nu jau nomazgājies, jau saģērbies. Tik atliek matus izžāvēt. Cirslītis ieslēdz fēnu, nu tik žāvēs. Te pēkšņi sajūtama tāda kā deguma smaciņa. Nu ko, būs kāds mats fēnā ierāvies un nosvilis. Tomēr tā smaka pieņemas spēkā... Tā nu iegadījies, ka spogulis cirslītim tieši blakus tam elektrības galvenajam aparātam. Cirslītis paceļ acis, un, kas to domājis, no elektrības kastes ceļas gaisā dūmu vītene. Cirslītis kļūst gluži bāls, uzbļauj vannas istabā esošajai kaimiņienei, ka tūlīt iestāsies tumsa, jo savādāk mēs visi degsim elles liesmās, un metas atkal bakstīt to elektrības kasti. Aparāts šņāc vēl briesmīgāk un turpina tik dūmot. Arī pēc elektrības atslēgšanas podziņas nospiešanas dūmošana turpinās, lai gan atkal ir iestājusies tumsa. Cirslītis domās pārcilā visu, ko zina par šitiem aparātiem un saprot, ka neko daudz vis nezina. Tomēr balto patronu iedomājas izskrūvēt. Dūmi tiek likvidēti, jo tieši tas baltais ķēms ir bijis to cēlonis.
Cirslītis nu domā, kam lai zvana, ko lai sauc šito nebūšanu vērst par labu. Cirslītis ieslēdz datoru, bet visam papildus izrādās, ka internets neiet. Cirslītis tik tagad saprot, ka patiešām ir cirslītis, jo, ja reiz nav elektrības, tad taču arī nav interneta. Nākas vien zvanīt uzziņu dienestam. Tā nu cirslītis iztrobelē Latvenergo, kas pasūta tālāk pie Avārijas dienesta, kas savukārt paziņo, lai cirslis beidz ciršļoties un zvana pārvaldniekam plkst. 8.00. Cirslis paklausīgs. 8.01 cirslis superblondicirslīgā balsī piezvana ēkas pārvaldniekam un paziņo, ka teju vai iestājies pasaules gals, elektrības kaste sprakšķ un uguņo, sūtiet glābējus. Pēc minūtēm 20 ierodas elektriķis. Kādas desmit reizes nolamājas par vēsturisko aparātu un visiem mēsliem, kas tur saskrūvēti, vēl pāris reizes izsit korķus, ņemās un darās ap visu to padarīšanu kādu pusstundu, beigu galā nolasa cirslim niknu lekciju par ugunsdrošību, kaut ko beigu galā saskrūvē un elektrība atkal darbojas.
Cirslis gluži nokārtu galvu beidzot dodas uz darbu, domādams, nez vai mājas vēl nebūs nosvilušas līdz vakaram. Arī trolejbusā cirslītis turpina prātot par kaut kur dzirdētiem baisiem stāstiem par īssavienojumu izraisītiem ugunsgrēkiem, līdz attopas, ka savai pieturai jau pabraucis garām. Bet ko nu tur vairs ies uztraukties, cirslītis izkāpj nākamajā pieturā un lēni domīgā solī tipina atpakaļ. Tad nu beidzot cirslītis ir ieradies darbā un sapratis, ka ir nolemts mūžīgi mūžos kavēt darbu, un priekšniecība tur nekā nevar padarīt, lai kā arī viņiem tas nepatiktu. | | 11:20a |
stāsts par cirslīgu cirslīti, kuram cirslīgā kārtā mēdz arī veikties
cirslītim problēma ar datoru, garantijas talons saka, ka gads pagājis un garantija cauri. taču cirslītis, reizēm apņēmīgs būdams, jautā internetā un.. top sadzirdēts! veikalnieku kantoris (tieši tas pats, kas savā laikā, pirms pusotra gada, cirslītim datoru nopārdevis) nejauši uzķer (kas zin, varbūt vaktē) internetā cirslīša taujāšanu par patērētājtiesībām un garantijas diviem gadiem un saka - būs labi cirslīt, nes papīrus, pārrakstīsim, garantija izrakstīta kļūdaini (cirslīts gan aizdomīgs pēc dabas un netic, bet lai jau paliek, stāsts nav par to, galvenais, ka šajā posmā situācija atrisināsies cirslītim par labu).
pārdevējkantoris saka cirslītim - nāc nu cirslīt šurpām uz ... (iela) 125 līdz sešiem. cirslītis cirslīgi pārskrien ar acīm tekstam pāri. ā! valdemāra 125! ā! forši. pats strādā līdz pieciem, mazākos valdemārielas numuros (kaut kādā brīdī gan cirslītim ienāk prātā, ka varbūt kas samisējies ar ielu, jāpārbauda, vai tiešām nav neko sajaucis, vēl apdomīgi izdrukā saraksti). paziņo, ka ap 17:45 būs un miers. sarunā sev papildspēkus un dodas ceļā uz valdemārielu. klāt gan ir nedaudz agrāk, ap 17:20, bet, vai dieniņ, tur tak bibliotēka, ne tirgoņkantoris. kas tad nu, vai tiešām apkrāpuši mazo cirslīti (kādas tik baisas domas neienāk radījuma prātā). paskatās saraksti. vai tu re, mazo cirslīt - iela ta Barona, arī krišjāņa, bet pavisam citur, darbā tak tā arī nepārbaudīja savu pirmo versiju. tā nu cirslītis ņem kājas pār pleciem un skrien uz barona ielu, cerot nenokavēt. un ierodas kantorī gandrīz precīzi, kā solījis, 17:47. tālāk viss norisinās veiksmīgi. garantija pārrakstīta, var doties mājās. vien pa ceļam ārā no veikala cirslīša varonīgais pavadonis (arī cirslītis, lai arī to neatzīst) sajauc pakāpienus un gandrīz nokrīt, tomēr notur līdzsvaru un prāto, ka amerikā viņš tirgoņbodi varētu iesūdzēt tiesā. | | 12:35p |
Cirslītis un pele
Cirslītis no rīta agri ieradies darbā, durvis vēl ciet (bet, protams, birojs taču darbu sāk 9:00 nevis tad, kad darbā izdomā ierasties Cirslītis), tādēļ garlaicības mākts viņš, sēžot kāpņutelpā, pārcilā datorsomas saturu. Pašķirsta svarīgākā satura (datora un peles) garantiju un nopriecājas, ka dārgajai un tik noderīgajai pelei ir 5 gadu garantija. Pēc pusstundas, krāmējot svarīgo, darbam tik vajadzīgo saturu uz galda, Cirslītis peli nejauši sadauza. | | 3:49p |
Cirslītis dodās uz interviju.
Mājai, kur ta atrakcija notiek, foajē ir slidenas flīzes un salijušais cirslis ienakot pa durvīm pirmajā solī nožaujās. Tā plakaniski, visu savu 1.76 m garumā. Rupji un zaimojoši nolamājas, paskatās uz džekiņu, kas foajē tusē ar klaji naidīgu skatienu, lai neiedomājas ķiķināt. Tad cirslitis pieceļās un, sagrabinājis pašapziņas paliekas, pieiet pie sarga, lai paziņotu, ko meklē šajā viesmīlīgajā vietā. Pēc cirslīša paziņojuma pie viņa pienāk ar naidīgu skatienu apveltītais kritiena liecinieks un stādas priekšā. Izrādas, ka viņš ir intervējamais objekts, kas nonācis lejā sagaidīt ciršļuku.
Cirslis sarkst un priekškars aizveras. | | 6:46p |
kad soma tika izbērta darbā uz zemes cirslītis atķlāja ka savu telefonu noglabājis kosmētikas maciņā! ja tas nebūtu izmisīgi zvanījis iespējasm cirslītis vēl tagad skraidītu un to meklētu! |
|