kopiena dzīves izklaidīgajiem
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Monday, October 1st, 2007
| Time |
Event |
| 1:05a |
cirslītis un iela
Cirslītis dodas ciemos pie vīramātes. Nopērk ciemakukulim visādus gardumus, saliek RIMI maisiņos un kopā ar bērnu (piecgadnieku) dodas pāri ielai uz automašīnu. Uz ielas ir salīdzinoši dzīva satiksme (nu, vismaz nomales mērogiem), tamdēļ arī uzlikts gājēju luksofors ar pogu. Cirslītis paskatās - luksofors atrodas pāris metru attālumā, deg gājēju zaļā, bet skaidrs, ka aizskriet līdz luksofora vietai un tur godīgi iet pāri nesanāks, tā nu izdomā ar visu bērnu (!) cilpot pāri tāpat cerībā, ka paspēs. Ielas vidū viens no līksmi šūpotajiem RIMI maisiņiem saplīst, tā saturs uz asfalta... Cirslītis izdomā glābt svarīgāko - nē, ne jau savu un bērna dzīvību, bet paiku -, noliecas, uzlasa pāris pārtikas produktus, palūr uz pelēko džipu, kas draudīgi tuvojas - jo gājējiem jau ir sarkanā gaisma - un noslēdz manevru, ar švunku aizsperot "Saldo blondīni" līdz nosacītai drošībai ielas malā.
Pēc tam ar ārkārtīgi spēcīgu "visi to redzēja un visi zina, kāda es esmu idiote" sajūtu iemetas mašīnā un detalizēti stāsta bērnam, kāpēc nekad nedrīkst darīt tā, kā mamma darīja. | | 9:04a |
ja jau par maisinjiem, tad par maisinjiem
kaadreiz, kad Cirsliitis veel bija gauzhaam mazs, vinjsh dziivoja Maskavaa. un laiku pa laikam, kaa jau tas Plashajaa Padomju Savieniibaa bija ierasts, meeroja celju uz Riigu ar aviokompaanijas Aeroflot regulaaro reisu (saprotams, kopaa ar vecaakiem, jo Cirsliitis tieshaam veel bija gauzhaam mazs). Taatad, staav Cirsliitis ar teeti pie kases Sheremetjevo lidostaa. Cirsliitim ir nezheeliigi garlaiciigi un vinjsh slaidaa lokaa vicina no aarzemeem vestu plastmasas maisinju (tas bija viesniicaa sperts netiiraas veljas maiss, nu juus jau zinaat, kaadi vinji plaani), kuraa iekraameeta gan cirsliisha vieniigaa lelle (nevis tapeec, ka vecaaki buutu zhmogi, bet tapeec, ka cirsliitis ar lelleem nespeeleejaas), kraasu ziimulji, rezerves veshinja, gan proviants gaidaamajam paarlidojumam: cietaas desas gabals, pleeviitee ietiits. nu, un briidii, kad Cirsliisha teevs ir nonaacis rindaa jau kaa pirmais, atskan raksturiigs troksnis, un loka augstaakajaa punktaa masinjam izpliist dibens. pashkjiist saluuts. Cirsliitis ljoti skaidri atceras brilljainaas kasieres sejas izteiksmi, kad novirpuljojusi gaisaa, ar milziigu bliikshkji uz letes, vinjai degunpriekshaa, nokriit Cirsliisha lelle: taads nesmuks beebis tukliem locekljiem, pie tam pliks un robaini izshkjeereetiem matiem (Cirsliisha karjeras iespeeju izpeete friziera amataa). Desu ljoti veikli pievaaca bolonkas sugas kvekshkjis (tolaik veel nebija ieviesti tik drakoniski noteikumi cilveeku labaakajiem draugiem). Cirsliisha teevs, saprotams, bija pikts. ne jau par izbaarstiitajaam mantaam vai paarbiedeeto kasieri, bet zaudeeto desas lunkji....
un pie shii veel siiks staastinjsh kaa Cirsliiti tajaa pashaa Maskavaa veda no riitiem uz beernudaarzu: Cirsliitim bija taads beeshiigs kazhocinjsh, kuraa vareeja tikai skaisti staaveet, bet iisti pakusteeties rokas pie saaniem pielikt nevareeja - tik biezs un stiivs tas bija. shalliite zem zoda arii tika sieta taa, lai iisti nevareetu parunaat. taa nu ziemas riitos Cirsliitis tika ieseedinaats ragavinjaas, pieshnjoreets, lai neizkriit (rocinjas taa stiivi staav katra uz savu pusi kazhocinja peec, mute aiztiita ar shalli) un vilkts caur beerzu birziiti uz netaalo beernudaarzu. Maskavaa tais gados sniegi bija dzilji, tapeec teetis velk atspeeries un sirdiigs, kapeec, tik smagi, un tikai peec briizha sadzird apslaapeetu Cirsliisha klaigaashanu - redz, Cirsliisha ragavinjas sen ir kupenaa apmetushaas otraadi un pieshnjoreetais cirsliitis ar galvu ar sniegu, savukaart ragavinjas brauc ar slieceem gaisaa... | | 2:49p |
šorīt maza cirslīšsituācija, izdarītie secinājumi:
dievs tomēr mūs mīl.
varbūt tāpēc, ka mēs viņam liekam smieties. | | 8:21p |
Pārstrādājies cirslītis brauc uz veikalu, plānotajiem fenheļa un gurķu salātiem gurķu vietā nopērk tomātus, fenheli, protams, aizmirst, ko atklāj tikai mājās. Tad uzkabina iepirkumu maisu uz riteņa stūres un nekādi nevar atslēgt ķēdi, pamakarējas un secina, ka takš nepareizais ritenis, steigšus atrod savu un mūk prom, lai netiktu aizturēts par zādzības mēģinājumu.
Braucot mājup, cirslim izbeidzas ipoda baterija un viņš izdomā pats sākt dziedāt, apkārt taču neviena nav, priecīgs garastāvoklis un tā. Vienai dziesmiņai nu nekādi nevar vienu fragmentu izdziedāt, vai nu par augstu vai par zemu paņem. Tā kādu brīsniņu brauc dziedādams, līdz secina, ka aiz muguras ir vēl viens riteņbraucējs, nu jau ar ļoti smīnošu sejas izteiksmi. Cirslis apkaunējies iemūk savā vārtrūmē:) |
|