| 11:59p |
Beidzot atnācis
To, ka pasaulē eksistē neskaitāmi likumi, kuru ievērošanai neesmu piemērota, tāpēc ka Lielais Konstruktors navigācijas spējas bija aizmirsis komplektā ielikt, sapratu labi sen. Šodien gan nekas nenotika, tāpēc viens stāstiņš, kas bezpalīdzīgi piefiksēts tapa jau kaut kad agrāk, salīdzinot Normālam cilvēkam un pilsētā apjukušam cirslītim tipisku rīcību identiskā situācijā.
Abiem konkursa dalībniekiem uzdots vienāds uzdevums - atrast P.Stradiņa slimnīcas Uzņemšanas nodaļu.
1. Ko dara Normāls cilvēks? Uzreiz dodas uz galveno ieeju, ierauga uzrakstu "Uzņemšanas nodaļa", apakšā ievēro norādi, ka sakarā ar remontu nodaļa uz laiku iekārtota citā korpusā, palūkojas plānā, kur šis korpuss atrodas, dodas turp un sasniedz kāroto mērķi.
2. Ko dara cirslītis? Sākums tāds pats, dodas uz galveno ēku, ieiet tajā, ierauga uzrakstu "Uzņemšanas nodaļa", taču durvis uz to liekas aizdomīgas. Turklāt turpat blakus sēž jocīgs vecītis, nē, visdrīzāk tas nav te. Cauri lietum un šļūdonim paskrien uz vienu, uz otru pusi no galvenajām durvīm, nekur neatrod personiski atstātu norādi, dodas iekšā slimnīcas dārzā. Ierauga lielu plānu, kur rakstīts, ka uzņemšanas nodaļa ir galvenajā ēkā. Veikli tek atpakaļ, ieiet pa tām pašām durvīm, ierauga to pašu aizdomīgo vecīti, saspringti skatās uz Uzņemšanas nodaļas durvīm, pēkšņi saredz paziņojumu, ka jāiet uz citu korpusu. Uz ēku Nr. 32. Kur tāda ir, nav ne jausmas, iet atpakaļ uz slimnīcas dārzu negribas. Gan jau atradīs pats. Iet cauri galvenajai slimnīcas ēkai, spontāni nogriežas pa labi un iznāk kaut kādā pagalmā. Iet pāri kaut kādai tumšai pļavai, slīd noglumējušās lapās, nogriežas vēl pa labi un vēlreiz. Attopas kaut kādā II Pasaules kara bunkurā. Grozās uz riņķi, skatās uz augšu, pēkšņi saprot, ka neatceras, no kuras puses atnācis. Ir galīgi tumšs, apkārt ir sēta, viegls balanss uz izmisuma robežas. Iet gaismas virzienā, iznāk laikam tajā pašā vietā, kur viss sākās. Uz labu laimi mēģinās ieiet slimīcā, izrādās, ienācis spilgti baltā operāciju blokā. Ieiet tajā, rausta visas durvis pēc kārtas, nejauši izkļūst slimnīcas dārzā. Diezgan viegli atrod to pašu plānu, tajā - 32. korpusu. Nesaprot, vai tas ir taisni vai pa labi. Ierauga cilvēku baltā virssvārcī, metas klāt un dabū smalku skaidrojumu. Izrādās, tas ir turpat, blakus durvīs. Salijis, pārsalis un tuvu asarām ir beidzot atnācis gan. |