Vakar neilgi pēc pulksten pieciem apturēju auto Elizabetes un Alunāna ielu krustojumā, lai ielas šķērsošanai neparedzētā vietā ļautu to izdarīt diviem ļoti sareibušiem vīriešiem, kas nepārprotami grīļojās teju neticamā svārstību amplitūdā, bet tobrīd viens otram bija stabilākais balsts pasaulē. Viens izskatījās pavisam bomzīgs, ar nodilušu plastmasas maisiņu rokā. Otrs bija tautas (reiz) mīļots aktieris Rūdolfs Plēpis, tērpies viscaur brūnā un mēģinājis noslēpties zem melnas cepures ar nolokāmām austiņām. Izskatījās pēc bēdīga un neviena nesaprasta suņa no kādas, iespējams, reiz redzētas izrādes.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |