| |
[13. Maijs 2008|13:30] |
Izzi atdeva internetu šorīt no rīta.
Bet vispār - darbā ne kā priecīga nav. Mani kaitina īpašnieku tīksmināšanās par savu uzņēmumu, neredzot aiz tā darbinieku asinis un izkāmējušos skatus. Nē, pašnāvību vēl neviens nav izdarījis.
Ir dikti grūti atgriezties uz pareizā ceļa. Vieglāk ir no grāvja skatīties uz to un domāt, ka tepat jau tas ir un es drīz piecelšos kājās un uzkāpšu uz tā. Bet vēl ne. Lai gan par sevi domājot, es drīzāk esmu jau piecēlusies kājās, bet skatos uz grāvi, nevis ceļu.
Bet citādāk - man tomēr nav īsti par ko sūdzēties. Ja es skatos no globālas perspektīvas. Jo mēs visi taču reiz nomirsim un nāve - tas nav ne labi, ne slikti. Lai gan savā gadījumā es teiktu, ka nāve tomēr ir kaut kas labs. |
|
|
