| 2. adventa svētdiena |
[10. Dec 2006|19:16] |
Pirmā atmiņa no šī rīta bija Nouvelle Vague izpildītā Pride (In the name of Love). Tikai kad dziesma bija beigusi skanēt radio SWH, es apjēdzu, ka tā taču ir no U2. Un lepni varu paziņot, ka šī dziesma ir šo Ziemassvētku dziesma man.
Blakus istabā smaržo Šokolādes-kafijas torte. Vajadzētu būt garšīgai.
No šīs dienas sprediķa: kā būtu, ja Jēzus zvanītu pie durvīm tagad un gribētu paciemoties? Cik datorfailu, filmu, disku, kasešu, grāmatu un žurnālu man ātri gribētos paslēpt/ iznīcināt? Nu par bardaku es neuztraucos, bet visas šīs mazās lietiņas, kas veido manu dzīvi, tomēr nav diez ko ticību ceļošas un ir paverdzinošas. Diez vai man izdotos ar Jēzu čomiski sarunāt, ka tie ir tādi mazi nieciņi, kas man ir vajadzīgi, bet principā jau neko nekaitē. Pat ja nekas acīs nerēgojas, tad nu datoru gan gribētos noslēpt. Kas būtu, ja kāds papētītu Recent history? Nekas, tikai nedaudz sakaunējos.
"Saucēja balss tuksnesī: sataisait Tā Kunga ceļu, darait līdzenas Viņa tekas! Katrai ielejai jātop pildītai un katram kalnam un pakalnam nolīdzinātam, kas līks, tam jātop taisnam un, kas celmains, - par staigājamu ceļu. Un visai miesai būs redzēt Tā Kunga pestīšanu." Lūkas 3:4-6 |
|
|
