| Novembra nedienas |
[10. Nov 2015|20:37] |
Esmu saslimusi atkal ar saaukstēšanos - ne smaržas, ne garšas izjūta, plaušās smagums. Bet tas viss ir sīkums. Pie manis ir mans krustbērns (3,5 gadi) un šī pieredze būt slimai un ar kustīgu todleri maniem single parenting plāniem šķiet ir pielikusi treknu punktu. Nu es arī uz doto brīdi neesmu single, kas arī ir tāds dīvains stāvoklis, jāatzīst.
Šodien ap 16:00 iemānīju sīci gultā, jo pašai vajadzēja pagulēt. Un es ap 19:00 piecēlos, bet viņš turpina gulēt. Man škiet, ka naktī var gadīties ballīte.
Rīt no rīta agri jānogādā sīcis viņa mammai uz lidostu un jādodas uz darbu, bet nu - godīgi sakot, liekas, ka vajadzētu turpināt veseļoties pa mājām.
Vakar arī sīci ņēmu līdzi uz darbu, kas bija big time fail, bet gribējās pamēģināt. Vispirms jau 07:00 viņu aizmigušu saģērbt un ietūcīt ratos bija ouch. Kad es sapratu, ka viņš nemodīsies un ka man tiešām nav citas izvēles, kā viņu aizmigušu pārģērbt, es jutos kā tāds izvarotājs. Tad pirmā pusstunda darbā arī bija ņerkstēšana, kā viņam gribas mājās. Un es sāku raudāt pretī un teicu, ka es arī gribu mājās, bet mums nav tāda iespēja, vajag drusku pastrādāt. Tālāk jau viss bija ok - multenes datorā, krāsošana, mašīnītes, un jā - McDonalds apmeklējums - viņš aprija 7,5 chicken McNuggets. Sīcim labākā dienas daļa bija, kad mans rumāņu draugs viņu paņēma uz 1 stundu pirms darba laika beigām un izklaidēja.
Par multeņu skatīšanos runājot - VLC visus diskus lasa spoguļrakstā, yay. Labi, ka sīcim pagaidām ir vienalga. Un tad vēl nezinu, vai kompis nav ar kaut ko inficējies, jo pats ļoti bieži atslēdzās no Wifi un atpakaļ vairs nepieslēdzas. |
|
|