| Everything is grand |
[3. Sep 2013|17:20] |
Man ļoti patīk mans dzīvoklis, īpaši tagad, kamēr tur dzīvoju viena. Septembra beigās man pievienosies amerikāniete, bet es domāju, ka tas arī būs forši. Šonedēļ sākas sālsmaizes un tas ir forši :)
Bet viss nav tik rožaini un landlords negrib, ka naudu pārskaitu uz kontu, bet grib sūtīt savu rokaspuisi reizi mēnesī pēc naudas. It kā jau ir ok, bet ar manu aktīvo dzīvesveidu būt piesaistītai mājai konkrētā dienā man diez ko nepatīk. Bet gan jau.
Tad man te atkal ir love life drāmas, galvenais, ka ne svaigas, bet uzsildītas :) Bet nu es atkal esmu back to normal, kaut arī weekends bija galīgi traks. Tāda greizsirdība no manas puses pagaidām ir bijusi tikai dēļ viena vīrieša. Man sāk rasties skaidrojums, kāpēc tieši viņa dēļ, bet nu pie sevis šīs pārmaiņas es negribu redzēt atkal. Bet ir nosacīts miers, jo viņš ir armijā šobrīd, ar ierobežotu interneta pieeju un gan jau pa 4 mēnešiem es savākšos un sapratīšu, kas ir kas, ko es esmu gatava maksāt (nervu un citu resursu veidā) un ko nē.
Tad oktobrī jābrauc uz Turciju, visu laiku čekoju biļetes un viesnīcas - it kā ir ok, bet man gribas viesnīcas tuvāk vietai, kur pasākums, līdz ar to izskatās, ka nāksies tomēr atsevišķi ņemt lidojumu un viesnīcu uz vietas organizēt.
Vēl vajag kaut kādu city-break uztaisīt - varbūt uz Korku, varbūt Barselonu. Bet tas oktobris tik drīz ar Turciju, ka droši vien tikai Īrijas ietvaros kaut kur aizbraukšu.
Mazā latviešu luterāņu kopiņa šeit gaida arhibīskapa vizitāciju - es īstenībā arī, jo tas varētu ieviest skaidrību arī manā tālākajā darbībā tieši draudzē, kas tagad ir drusku uz hold uzlikta.
Es mīlu savu dzīvi :) |
|
|