| Man te patīk, jāmēģina legalizēties |
[15. Mar 2013|23:10] |
Ņemot vērā, ka mums šonedēļ vēl Dublinā bija sniegs, tad es sāku zaudēt cerību, ka reiz būs pavasaris un iespēja drusku plānākās drēbītēs izģērbties. Bet tie tādi dzīves sīkumi.
Īrijā vispār dzīve diezgan dārga, bet ar šo gadu palikusi vēl dārgāka. Ieraugot elektrības un gāzes rēķinus gribas kaukt, bet nekas - pāries, jo tie ir tādi iespaidīgi, jo parasti ir vismaz par 2 mēnešiem. Un vēl šogad sola salikt ūdens skaitītājus, jo līdz šim par auksto ūdeni nebija jāmaksā. Vienkārši. Kas man sākumā likās absolūta fantastika.
Pa šo laiku esmu braukusi jau ar mašīnu Īrijā - bija bailīte pirms tam un sākumā durvīs meklēju ātruma pārslēdzēju, bet nu - pēc tam jau braucu kā lielā. Kā nekā ar VW Transporter.
Pirms pāris nedēļām braucu uz Carrickmacross un skatījos uz kalniem, aitām un pazīstamo ainavu un pie sevis nodomāju - man taču patīk Īrija. Tik pat ātri noskurinājos, jo dīvaina tā atziņa likās. Bet es jau laikam esmu rakstījusi un varu vēlreiz uzrakstīt - klimata ziņā ar visiem lietiem un vējiem (taisnības labad jāsaka, ka vēl nezinu, ko es domāšu par vasaru ar max.18 grādiem) Īrija man patīk labāk nekā Latvija. Arī cilvēki ir laipni, pretīmnākoši, nav tik ļoti izbesījušies un stresaini.
Drusku tāds kā strupceļš iestājies, bet izskatās, ka Īrijā palikšu ilgāk nekā sākotnēji domāju, tāpēc nākamnedēļ sākšu aizraujošo procesu, ko sauc par PPSN kārtošanu, bez kā te nevar ne bankā kontu atvērt, ne vispār nošķaudīties.
Strupceļš ir tāpēc, ka nezinu, vai nenopūdelēju vienu labu iespēju. Ir reizes, kad es ar absolūtu 1000% pārliecību daru lietas, jo zinu, ka tā tas ir jādara. Un ir reizes, kad man nav pārliecības pat par savu eksistenci (kā nekā man nav PPSN). Viss uz labu, ziņošu par progresu.
Svētdien, Sv.Patrika dienā, kļūšu par krustmāti vienam 11,5 mēnešus vecam puisītim. Tam pašam, ar ko es nesen pa trepēm kritu. Man būs skaista balta kleita, un rīt es cepšu torti vai divas par godu pasākumam. Ceru, ka sanāks labāk kā citas reizes Īrijā :) |
|
|