| Kas tālāk |
[23. Mar 2011|22:52] |
Ļoti darbīgs vakars. Atbildu visādus vecus e-pastus un tikko gandrīz pārcentos, jo gribēju vienam turku ierēdnim rakstīt, ka neesmu saņēmusi apstiprinājumu par pasākumu, kurā man it kā ir jāpiedalās, bet tad pirms e-pasta nosūtīšanas ielūkojos viņa rakstītajā un izrādījās, ka agri ir kādu apstiprinājumu gaidīt, jo deadline pieteikumiem ir 25. marts. Nu neko. Jāgaida pirmdiena.
Šodien kontā ieripoja ilgi gaidīta naudiņa un tas ir priecīgi. Tagad pat domāju - ar varbūt uzlikt uz depozīta, ņemot vērā, ka nav paredzēts šo naudu lietot tuvākajā laikā.
Vēl domāju par savu burvīgo nākotni pēc Turcijas. It kā gribas kaut ko studēt, bet neesmu pārliecināta, ka gribu universitātes formātu vairs. Ticiet vai nē - es sāku justies veca - un jā, esmu jau arī, nav ko liegties. Domāju, ka varētu uztrenēt savus neformālās izglītības treinera skillus un kādu laiku nodarboties ar to. Bet blakus tam vajadzētu arī kaut ko "normālu", lai vecākiem sirds mierīga.
Varētu uzģenerēt kādu foršu biznesa ideju, ideālā variantā, lai paliktu Turcijā. Šis tas ir padomā - manai pilsētai ir milzīgs tūrisma potenciāls, kas tiek pavisam vāji izmantots. Bet priekš tā vajag labus vietējos partnerus. Un tas labākais tūlīt aprīlī ies armijā un tas īsti neder. Man vajag couchingu arī idejas iznēsāšanā.
No citas operas: vai es teicu, ka man piedāvāja tirgot jahtas Latvijā/ Baltijā? Bet, lai kā negribētos atzīt, - manos paziņu lokos Latvijā neietilpst tie bagātie cilvēki, kuriem vēl nav jahtas, vai arī, kuri ņemot vērā 2 mēnešu vasaru mūsu ziemeļu karaļvalstī, tādu gribētu iegādāties un uzturēt pārējos 10 mēnešus ieziemotu. Bet man ir lieliski kontakti ar ražotāju. ;)
Nu ja jums ir kādi apburbuļojoši plāni/ ieteikumi manai nodarbinātībai pēc 7,5 mēnešiem Latvijā, Turcijā vai Eiropas Savienībā - dodiet man ziņu. Diemžēl kā investors piedalīties nevaru, jo starta kapitāls ir sīkumsīciņš, bet kas zina - varbūt laimēšu Turcijas loterijā miljonu, un tad mēs sirsnīgāk parunāsimies.
Vēl informācija izziņai par Turciju - šajā brīnišķīgajā valstī kazino atļauti ir tikai Kiprā. Un tas izskaidro, kāpēc loterijas parastās - kur kioskā nopērc biļeti un tad avīzē vai internetā meklē rezultātu - ir tik ļoti populāras. Un laimesti tik lieli. Nu jā, un sanāk, ka pokeru mēs arī spēlējam šeit nelegāli. Bet nekas. |
|
|
| |
[23. Mar 2011|23:16] |
Sakarā ar festivālu, es jūtu, ka man pārāk daudz uzticās. Es nezinu, vai var uzticēties par daudz, bet man ir bail, ka es pievilšu to uzticību negribot, nesaprotot (un te Turcijā es vēl aizvien daudz ko nesaprotu) vai slinkuma dēļ. Un tāda baigā atbildības nasta nāk klāt. Man prasa viedokli par jebko un pat ja mans viedoklis ir pret visiem pārējiem, direktors to uztaisa par visas grupas viedokli 2 minūtēs. Lūk.
Tagad ar šo saaukstēšanos ir tāda kā iespēja drusku izmukt no visiem lēmumiem un procesiem. |
|
|