| Turciskie Ziemassvētki |
[25. Dec 2010|22:36] |
Es jau trešo dienu guļu mājās un mēģinu veseļoties. Diezgan nesekmīgi. Klepus ir tāds, ka dažbrīd bail, ka no klepošanas bungādiņas pārplīsīs. Bet ne par bēdīgo mēs te.
Vakar bija pavisam priecīgi Ziemassvētki otru brīvprātīgo dzīvoklī. Bija pat galda kartes un ēdienkartes sazīmētas. No ēdieniem bija franču zoss aknu pastēte, poļu boršs, latviešu rosols, kotletes ar kartupeļiem, zaķauši, karstvīns un Rīgas balzāms ar tumšo vīnogu sulu. Vēl bija 2 turki un 3 kurdi.
Kurds Sinans, kuru līdz šim biju satikusi tieši vienu reizi, bet biju jau uzaicinājusi Facebookā, man vakar stāstīja, ka ir izpētījis visas manas fotogrāfijas un brīnījies, kāpēc es nesmaidot. Tad viņš gribēja mani pamācīt dzīvot, bet uzzinājis, ka es esmu vismaz 4 gadus vecāka par viņu, drusku sakautrējās. Tad viņam dikti interesēja, kāpēc es ticu Dievam. Un vakara noslēgumā viņš man teica, ka viņam esot man daudz jautājumu. Sweet.
Savukārt mūsu dzīvoklī ir eglīte par 4 lirām un kad pēc brīnišķīgajām vakariņām pārradāmies mājās, zem eglītes atradām sasaiņotas dāvaniņas ar norādēm. Man tika turku tējas vārāmā ierīce, bet roku darbs - tur baigie raksti izkalti un tā, kas principā ir divi čaiņiki, viens mazāks, otrs lielāks, ko liek vienu virs otra. Artis dabūja tavlu, diezgan smuku. Artjomam bija hamam piederumi - smalki izkalta bļodiņa, foršs dvielis, ķemmīte un ziepes. Ilzei - nargile ar visu tabaciņu un pārējo, kas nepieciešams. Tas tāds patīkams pārsteigums no Buraka un &.
Tā lūk.
Šodien atkal aptiekas nestrādā un ja es šādā garā turpināšu, tad man vajadzētu iedraudzēties ar kādu vietējo farmaceitu, lai visādus klepus sīrupus un paracetamolus varētu dabūt arī ārpus aptieku darba laikiem.
Un vēl cilvēkiem te liekas, ka Ziemassvētki ir tas pats jaunais gads, bet nu nekas, mēs te skaidrojam un skaidrojam, gan jau sapratīs tie, kam jāsaprot. |
|
|