| |
[10. Dec 2010|14:35] |
Šodien ir EMO diena un es raudu, principā ne par ko (nu labi, es drusku satraucos, ka tomēr tā turku valoda nav tik vienkārša). Šī laikam ir pirmā reize, kopš es esmu šeit, un man ir jāparaud. Pēdējo reizi raudāju Latvijā, kad tētim aizlūza balss, sakot: "Nu tad gaidīsim tevi mājās."
Bet tikko piezvanīja Buraks un pateica, ka ir man izplēsis iespēju piedalīties festivāla prep-meetingā. Tagad man atkal ir jābūt laimīgai... |
|
|