| Vēl 5 dienas |
[10. Nov 2010|11:31] |
Pēc šī rīta pārdzīvojumiem man ir tādas emocijas, ka īsti nezinu, kur tās izlikt (plus vēl mani pārspīlējumi). Tas ir saistīts ar medicīnas aprūpi. Bet nu, lai nu paliek. Un teksti "Jums čeku vajag? Nevajag, nu tad maksāsiet pie paša ārsta" bija mazākais no tā visa.
Savukārt labais ir tas, ka DAD Cafe man ir pastāvīgā klienta atlaide. Šorīt garāmejot paņēmu kafiju līdzi ņemšanai, dikti labi.
Un tad DAD Cafe apkārtnē dabūju savu lielo mugursomu. Sarunāta bija 55 litrīgā, uz vietas izrādījās, ka tā ir 80 litrīga. Tā soma tiem gadījumiem, ja nu man būs daudz brīva laika un vēl vairāk brīvas naudas TR apceļošanai. Laivu fabrikā satiku arī pagājušā gada Kaukāza brauciena instruktoru, parunājāmies - viņam augums ir ap 1,90 m - viņš saka, ka kas tad ir tie 55 vai 80 litri? Viņam ir speciāli uzšūta soma uz 160 litriem. Es viņam saku, ka man ir jāskatās ne tikai uz ietilpību, bet arī uz to, vai es varu kaut ko tik smagu nest. Bet neko - teica, ka brauciens uz Sīriju pa Jauno Gadu vēl ir plānos, tā kā iespējams daļu no pazīstamajiem ceļotājiem varēšu sveicināt savā nekurienē, Sīrijas pierobežā.
Tagad plānos ir dabūt zābaku no remonta, uztaisīt tās pases fotogrāfijas (lai gan pēc tā piedzīvojuma medicīniskajā iestādījumā man normāls skats atgriezīsies tikai pēc izgulēšanās), aizbraukt uz bijušo darba vietu pēc nodokļu grāmatiņas un ļaut direktoram paspiest roku un novēlēt "veiksmi un izdošanos".
No 18:00 vajadzētu piedalīties vienā seminārā, bet šobrīd liekas, ka man nav iekšās kaut kur sēdēt.
Un vēl jāturpina iepirkšanās, kas man jau ir apriebusies. Bet nu - gan jau mēs kaut kā. |
|
|
| Atskaitīte |
[10. Nov 2010|21:40] |
Stockmanam palūdzu spamu vairs nesūtīt.
Unibankā kontu slēdzu un gandrīz nedabūju konta atlikumu, par kura saņemšanu parakstījos.
Izņēmu no apavu meistara zābaku ar salabotu rāvējslēdzēju.
Nopirku Nice Place krekliņus. Sev ar Lielvārdes jostu, kaut arī gribējās ar burbuļsaktu.
Biju pie direktora - teica paldies un novēlēja veiksmes, teica, lai pēc gada, ja gribu, piesakos atpakaļ - ka tik ne tā, uz nesezonu. Stāstīja, cik kruti vienā TR kūrortā oktobrī atpūties. Un grāmatvedībā man iedeva nodokļu grāmatiņu, parakstītu un apzīmogotu, bet pēdējais cipariņš man pašai būs jāieraksta, jo algu un 36 atvaļinājuma dienu kompensāciju man pārskaitīs tikai rīt. Kaut ko tādu es negaidīju, bet jautri visnotaļ. Lūk.
Dabūju savas pases bildes - ho, ho, ho - drīzāk kriminal info "policija meklē" saucas šis fotogrāfiju veids, bet nekas.
Biju uz semināru "Attiecības šķērsgriezumā" - ja neskaita, ka ļoti slikti var dzirdēt, jo nav skaņu pastiprinoši līdzekļi, tad diezgan apmierinoši. Nevaru saprast, vai gribu rīt iet vēl, vai nē.
Tad man rīt vēl darbā ir jāmāca lietas, kuras neviens cits nemāk. Grrr. Bet vajag.
Vēl jāiepriecina zobārsts.
Pēc visiem mediķiem man ir jau diezgan pagarš sarakstiņš ar profilaktiskiem medikamentiem, ko noteikti uz tādu nekurieni kā manējā, ir jāņem līdzi. Nu nezinu, nezinu. Bet vēl padomāšu.
Vēl es dabūju augstās trepes, lai noskrūvētu lustru un aizkaru stangas, bet par lustru man nav idejas, kā vienai pašai ar tādu multitāskingu tikt galā - turēties uz trepēm un nezaudēt līdzvaru, pa vienam vien kupolam atskrūvēt, kur viņus nolikt? Vot vēl jāizfiško, cik iespējams tas ir. Tas Tev nav iedot filozofam spuldzīti nomainīt. |
|
|