| Pankūciņu traumas |
[4. Jul 2010|21:03] |
Atpūtas izbraucienā devos ar divām, atgriezos tikai ar vienu funkcionējošu roku.
Viss sākās ar jociņu piektdienas vakarā par fotogrāfēšanos uz Baltās kāpas kraujas malas un iespējamo fotoreportāžu no Saulkrastu slimnīcas traumpunkta. Kāpa neko ļaunu nenodarīja. Bet sestdienas rītā cepot jau 18. pankūciņu miniatūrā virtuvītē uz veco laiku miniatūras panniņas aizmirsu, ka obligāti jālieto dvielis vai kaut kas līdzīgs pannas kāta satveršanai. Un tad tālāk sekoja izklaides ar rokas dzesēšanu Coca Cola 2l pudelē ielietā aukstā ūdenī pa ceļam uz traumpunktu, pats traumpunkts ar ļoti interesantu ķirurgu, balta "lellīte" un aizliegums noņemt apsēju līdz pirmdienai, kad jādodas uz pārsiešanu. Traumpunkta māsiņa tikai teica - nu dārgas jums tās pankūkas sanāca, cerams, ka garšīgas. Garšīgas bija ļoti, tas gan.
Un cirslītim ar to nebija pietiekami - vajadzēja savu bālo ādu nodedzināt arī pludmalē pēcāk. Bet nu vismaz no tā nemirst, tikai tagad man mājās ir apdegumu kopšanas pilns komplektinš.
Par to nefunkcionējošo kreiso roku varētu baigi nesatraukties, bet man šodien jāpabeidz ludziņas tulkojums un ja no kreisās rokas rakstīšanā piedalās tikai īkšķis, tad tas pasākums solās būt vismaz par 40% lēnāks.
Tā ja zaķīši, pie melnajiem jociņiem jāpiedomā, lai tie savdabīgā modifikācijā neīstenotos dzīvē, pankūciņas jācep ar mīlestību, nevis saviem tauciņiem, un brīdinājumi par saules intensitāti jāņem nopietni.
Bet kopumā the bestest everest atpūtas pasākums šajā vasarā. Bet labākajam vēl jābūt priekšā.
Tikai tie draudzes jauniešu pasākumi šogad man tādi traumatiski izvēršas.
Un jā - kur centrā ir pārsiešanas kabinets, kurš strādā jau no 08:00? |
|
|