| |
[7. Feb 2010|12:06] |
Kad gatavojaties uzsākt kaut ko jaunu un lielu, droši vien tas ietekmēs arī cilvēkus jums līdzās. Bet bez viņu ziņas ieteicams ir pārāk nerēķināties un nepiešķirt konkrētas lomas, jo viņiem var būt savi plāni.
Mana lieliskā māsa vakar nošokēja mani ar saviem brīnišķīgajiem plāniem, kas šobrīd izskatās, ka mēs abas pametam valsti - varbūt vienīgi viņa pāris mēnešus vēlāk. Līdz ar to viņai nafig nevajadzēs dzīves vietu Rīgā un tagad man ir jāizdomā, kā šo visu risināt tālāk. Maksāt par tukšu dzīvokli ir variants, bet dārgi, un vai to vajag tāpēc, lai man būtu vieta, kur atgriezties Rīgā? Līdz šim vienmēr pie manis ir bijusi iebraukušo draugu viesnīca. Tagad man pašai aktīvi jāmeklē draudzīgi varianti, kur iebraucot varētu bez pārāk lieliem apgrūtinājumiem palikt 1 līdz 6 naktis. Vai tomēr jāturpina īrēt dzīvoklis, kuru draudzene, kas dzīvo tajā pašā mājā, varēs izīrēt citiem uz manu prombūtnes laiku.
Bet kas labi - es māsas idejas uzzināju jau vakar nevis divus mēnešus pirms aizbraukšanas. So, we still have time to find the best possible solution.
Vēl es domāju, ka varbūt jāiemācās savu dzīvi salikt divos koferos, kas nozīmē, ka jā - nevajag man nekādu patstāvīgu dzīves vietu Rīgā. Visas vecāku dāvinātās mēbeles, pašas pirktā sadzīves tehnika ir jānogādā atpakaļ vecākiem un ja nu es atgriezīšos Latvijā (es zinu, ka atgriezīšos vismaz uz laiku), tad varbūt kaut kas no tā visa vēl būs pieejams.
Šis viss ir daudz aizraujošāk nekā es domāju.
Vēl mani uztrauc vecāku reakcija, bet nu - viņiem būs jārespektē mūsu izvēle, kaut arī tas nenāks viegli. |
|
|
| |
[7. Feb 2010|13:36] |
|
Un vispār man liekas, ka es dalu vēl nenomedīta lāča ādu. Pārāk bieži. |
|
|