| Baltijas ceļš pēc 20 gadiem |
[23. Aug 2009|19:36] |
Es esmu mājās no ļoti piepildīta laika Jaunpiebalgā. Šodien mājup braucot aiz Inčukalna pamanījām Sirdspuksti Baltijai izveidoto sastrēgumu un tad braucot Ropažu virzienā izdevās to kaut kā apbraukt - izbraucām pie Garkalnes atpakaļ uz Pleskavas šosejas.
Pirms 20 gadiem Kuldīgā bija apmācies, dažbrīd lija lietus un bija stiprs vējš.
Kāds ir šo atceres pasākumu mērķis un jēga? Novirzīt cilvēkus no ikdienas lietām un aicināt atcerēties kādu patīkamu pasākumu, laikam tik vien. Un redzētie cilvēki ceļa malā izskatījās priecīgi, ar kamerām, karodziņiem, jauni un veci un tas ir labi. |
|
|
| |
[23. Aug 2009|22:14] |
Es cenšos analizēt notikušo šajā nedēļas nogalē. Nedaudz rūgtumiņš vēl ir, bet tas ir tikai par savu plānu un ieceru neizdošanos. Es zinu, ka citi no mūsu komandas pārdzīvo vairāk, bet es nespēju pārdzīvot vai būt neapmierināta. Un laikam tikko sapratu, kāpēc.
Viena lieta, ko šajā nedēļas nogalē atkal kāds gudrs cilvēks apstiprināja, ir - nav svarīgākas lietas par mīlestību šajā pasaulē. Un mīlestību es šajās divās ar pusi dienās saņēmu tik ļoti daudz - no draugiem, komandas, no jaunpiebaldzēniem (gan mazajiem bandītiem, gan kundzēm atvasarā), un vissvarīgāk jau - no Dieva. Un ar to pietiek. Kad ir tik daudz mīlestības saņemts, ir viegli to dot tālāk. |
|
|