| |
[2. Jul 2009|01:02] |
Šī diena bija kā dāvana man. Izgulējos - sen tā nebija bijis. Dabūju bildes no salona; zemenes no vecākiem; LU fotogrāfa bildes no izlaiduma; ziņu no foršā turka; biļeti uz Rīgas Ritmu pirmo koncertu šogad un iespēju dzirdēt Markusu Štokhauzenu; 3 brīnišķīgus ciemiņus, ar ko ēdām zemenes, dzērām šampanieti un saldējuma-zemeņu kokteili. Un vēl karstums patīkams vecajiem kauliem.
Es smaidu un priecājos.
Rīt man oficiāli ir brīvdiena, bet man uz vismaz 1,5 stundu ir jābrauc uz darbu apmācīt manu menedžeri. Es ļoti daudz atdotu par iespēju rīt to nedarīt. Kaut viņš man 10:00 atsūtītu ziņu, ka netiek un pārceļam to uz nezināmu laiku. Divus mēnešus jau tas ir pārcelts. |
|
|