| Sliktums |
[16. Dec 2008|01:30] |
Man jau kādu mēnesi ātri paliek slikta dūša transportā, ja vien es pati neesmu pie stūres. Nav nozīmes, vai tas ir Rīgas Satiksmes autobuss, vai Audi A6, un vienalga vai es sēžu priekšā vai aizmugurē. Es nezinu, kas tie par vestibulārā aparāta jokiem, bet stāvoklī neesmu.
Šodien man arī visu dienu sāp galva - ne jau tā, ka ļoti, bet spiež acis un dažbrīd sāp arī ļoti.
Jā, es zinu, ka nevajag to rakstīt cibā, bet pie ārsta aiziet.
Slikta dūša transportā man bija bērnībā - bez vismaz vienas apstāšanās nevarējām mērot ceļu pie vecmāmiņas, kas dzīvoja tikai 20 km no mums.
Pēdējo reizi konkrēti slikti man palika no braukšanas 2006. gadā Vācijā, bet nu tur bija ātrums un līkumi. Pēc izkāpšanas no mašīnas es biju bāla jo bāla.
Ai, kaut nu tas būtu kaut kas elementārs un pārejošs. |
|
|
| Kosmo |
[16. Dec 2008|01:46] |
|
Kosmo disku TV reklamē meitene no mana kraja, ar kuru sanāca kādas 3 nedēļas padzīvot LU Kr.Valdemārielas kojās, kad abas bijām uz LU sagatavošanās kursiem. Kruta, ka viņa ir kļuvusi par farmaceiti. Latviski arī runā ievērojami labāk. Bet bišķiņ nostaļģiju uzsita - kas viss tikai tajās kojās notika to 3 nedēļu laikā. Eh. |
|
|
| Atkarība |
[16. Dec 2008|02:15] |
Azartspēļu atkarība (iespējams, arī citas atkarības) ir tik briesmīga štelle, ka pat zinot, ka Tevi mājās gaida mīļākais cilvēks pasaulē, Tu nesteidzies mājās līdz brīdim, kad beidzot tomēr steidzies. Varbūt tikai tad, kad viss jau ir pazaudēts. Sākumā materiāli, pēcāk jau emocionāli, to mīļāko cilvēku pasaulē ieskaitot.
Tas it kā nav par mani, jo es nespēlēju azartspēles un mani mājās nemēdz gaidīt mīļākais cilvēks pasaulē. |
|
|