Zaudētās Stambulas praktiskā puse |
[1. Nov 2008|10:41] |
Vakar uzzināju savus 3 variantus, ko iesākt ar iegādāto airBaltic biļeti Rīga-Stambula-Rīga, ko nevaru izmantot konkrētajos biļetes datumos (27.-30.11.2008.). Viens variants ir atcelt rezervāciju un dabūt par nodokļiem samaksāto naudiņu atpakaļ - zaudējums 16.00 LVL, kur 10.00 LVL ir biļetes cena un 6.00 LVL transakcijas maksa. Otrs variants ir pārdot/atdot biļeti kādam interesentam, kurš par 35.00 LVL x 2 ir gatavs manu vārdu nomainīt ar savu - ieguvums - kādam prieciņš. Trešais variants ir samaksāt 35.00 LVL x 2 + xy + zn, kas ir biļetes datumu maiņa, kā arī starpības piemaksāšana - baigā laimes spēle, kur varu arī baigi pārmaksāt. Bet kā tauta mēļo, tāpat nākamgad biļetes vairs tik lētas nebūs arī airBaltic. Jālido, kamēr var. Pēc tam varēs kompītī bildes skatīties un atcerēties labos laikus. Ha! |
|
|
|
[1. Nov 2008|10:49] |
Vakar pirmo reizi mammai sūtīju e-pastu. Kaut arī viņa e-pastu lieto jau vismaz gadu vai pat vairāk, līdz šim man likās savādi viņai kaut ko rakstīt. Vakar jau arī neko nerakstīju, tikai Īrijas bildes aizsūtīju. |
|
|
Laulības |
[1. Nov 2008|10:50] |
Es droši vien esmu "norūpējusies" par šo tēmu, bet visur, ko es klausos, skatos, lasu, kāds stāsta, ka precēties ir labi un izdevīgi, precētie ir veselīgāki par neprecētajiem, bērniem ir veselīgāk, ka vecāki patiesi ir laulībā, nevis tikai dzīvo kopā utt. Vai arī ir vienkārši rudens, kad neviens negrib būt viens. Un tāpēc arī visi par to runā. |
|
|
Vēl kādas Īrijas atmiņas |
[1. Nov 2008|16:12] |
Šis nu gan tā subjektīvi, bet sevis dēļ jāpieraksta. Gan alniz, gan hellcat un viņu tuvie cilvēki manu vizīti Īrijā padarīja par tādu nedaudz gastronomisku vizīti. Pagājušo sestdienu svēru 62.9kg (nu tas ir kādi 8 kg par daudz, ja vien man mērķis būtu ideāls svars). Nezinu, kā ir tagad. Viss sākās ar piektdienas vakaru, kad Karikmakrosā latviešu jaunieši bija uzgrillējuši vistu. Visi mani mīļie jau zina, ka ārā cepta gaļa ir gandrīz vai mana vājība. Varu apēst daudz un dikti. Sestdienas rītā Sleinā mēs ar alniz baudījām "Small Irish breakfast" - tostētas maizītes, oliņa ar jēlu actiņu, sacepta bekona strēmelīte, kaut kas cīsiņveidīgs, kartupeļu krokete un tēja vai kafija ar pienu. Sestdienas vakarā Golvejā bijām indiešu restorānā "Kashmir", kur baudīju Kašmiras rīsus ar Madras jēru. Svētdienas pusdienās ēdām Chowder - dažādu jūras produktu krēmīgu zupu, lai gan zivis, mīdijas u.c. nebija sablenderēti, un Shepards pie - diezgan trekns sacepums, bet garšīgi servēts ar vārītiem vai tvaicētiem dārzeņiem. Svētdienas vakars aizritēja franču restorančikā Golvejā netālu no Spāņu arkas, kur baudījām bagātīgu siera plati ar balto house-wine. Kamēr gaidījām siera plati, mums atnesa franču maizīti ar zaļo olīvu pastu. Pirmdienas vakarā Golvejas mājās ēdām asu ēdienu, kuru nezinu, kā nodēvēt, bet sākumā tas tika piedāvāts kā sviesta pupas ar kaut ko. Nu jā - un vēlāk ar Preacher Father Ted dažām sērijām notiesājām ne ļoti saldo šokolādes kūku (nebija īstais brūnais cukurs). |
|
|
Dzīvot pēc grafika |
[1. Nov 2008|18:40] |
Es kādu laiku gribu padzīvot pēc stingriem noteikumiem. Piemēram, ka ceļos katru darba dienas rītu 6:30, gulēt eju vēlākais 23:00. Daru ļoti reglamentētas lietas, pusdienas ēdu vienā laikā, vakariņas arī, TV skatos max. 1,5 stundu dienā, 0,5 - 1,5 stundu lasu grāmatas un žurnālus. Bet tas izklausās vai nu pēc slimnīcas, vai armijas. Pirmo vēl varētu nokārtot. Bet man gribas savā ikdienā ieviest kārtību un labu laika plānošanu. Es tikai nezinu, kā. |
|
|
Kas es esmu? |
[1. Nov 2008|21:45] |
Vakar mans paziņa no Zviedrijas raksta, ka šobrīd esot Francijā un tikko iepazinies ar meiteni, kas zinot, kas es esmu. (Varētu padomāt, ka prezidente kāda.) Laipni atbildēju, ka baigi forši, bet jēga prasīt, kas viņa tāda ir, īsti nebija. Ja nu es nezinu ne viņas vārdu, ne arī to, kas viņa ir? Man gan liekas, ka viņa zināja, kas es reiz biju, jo tagad es esmu bezpersonisks nobādijs, ka es pat pati nezinu, kas es esmu. Nu jā - vārdu ar uzvārdu gan vēl atceros. |
|
|