| |
[8. Jan 2008|00:30] |
|
Kad pagulēju, sapratu, ka tas viss tikai iet uz priekšu un izplešas. Šķiet, ka bronhi arī būs pieķerti. Jāgaida, ko rīt sacīs ārsts, bet nu - vispār - nav nekāda foršā tā slimošana. |
|
|
| |
[8. Jan 2008|13:17] |
Biju pie sava ģimenes ārsta. Uzzināju, ka neesmu pie viņa bijusi kopš 2004. gada. Un ir kaut kā tā, kā domāju. Man jau it kā bija saaukstēšanās pirms 2 nedēļām. Un tad likās, ka viss cauri. Bet deguna dobumā tagad ir iekaisums. Un es tiku pie antibiotikām. Ņemot vērā faktu, ka teorētiski neesmu dzērusi antibiotikas kopš 2004. gada, tad viss ok. Kādreiz jau var. Un man ir atvērta slimības lapa - pirmo reizi mūžā. Tagad gulēšu, gulēšu. Rīt varbūt padomāšu par darbu.
Dažreiz ir tik laba sajūta būt vājam. Es tagad esmu vāja. Un man nav sevis žēl. Tagad esmu vāja, lai izveseļotos un būtu stipra. Pēc atveseļošanās man būs difterijas pote. |
|
|