| Kārtējais nesakarīgais ieraksts |
[6. Jan 2008|01:31] |
Pat jauns ledusskapis nedara laimīgu, jo nav pats galvenais. Es nezinu, kas kuram ir pats galvenais. Bet vismaz ledusskapis ir liels un balts, neticami kluss. Šķiet, ka viens no visekonomiskākajiem, ko vispār LV ir iespējams nopirkt (elekotroenerģijas patēriņa ziņā). Bet viņš ir tukšs. Patukšs. Man nav neviens, ar ko viņā dalīties. Nu labi - vēl 2 nedēļas man ir dzīvesbiedrene, bet pēc tam - es atkal būšu viena. Piepirkšu pilnu ar pusfabrikātiem un dzīvošu. Dzīvošu viena, kādu laiku, līdz Dievs man dos jaunu dzīves biedru, jaunu pacietības un pazemības trenažieri.
Vai man ir skumji? Jā, bet tikai nedaudz, jo es zinu, ka viss ir kārtībā, tikai nav tā, kā man gribētos. Un vēl es atceros, ko stulbu izdarīju tieši pirms gada. Septembrī likās, ka tas jau ir pārvarēts, bet nu - tagad zinu, ka nē - viss ir atgriezies senā pagātnē. Bet var jau būt, ka tā ir tikai labāk. Visiem. |
|
|
| |
[6. Jan 2008|01:37] |
|
Rīt Rīgā būs draudzene, kas mēros diezgan tālu ceļu un viņa 10:00 manās mājās brokastos, bet es tajā laikā gribu būt savā baznīcā. Bet no otras puses es viņu neesmu sen jo sen satikusi, mums ir tikai garās telefona sarunas reizi nedēļā or so. Bet tagad es zinu, ka viņu satikšu rīt tikai gadījumā, ja aizgulēšos. Ai, vai zinot, kas ir pareizā izvēle, to izdarīt ir vieglāk? Man šķiet, ka nē. Ja nu vienīgi atkrīt šaubīšanās. |
|
|
| |
[6. Jan 2008|14:26] |
|
Lai būtu nedaudz godīgāk - man nebūtu iebildumu atdot 2. Z-svētku brīvdienu pareizticīgajiem un vecticībniekiem. Un valsts varētu vēl vienu brīvdienu viņiem piešķirt. |
|
|