| |
[4. Okt 2007|06:30] |
| [ | Klausos |
| | Splin - anglo russkii slovar | ] |
Vakar atklāju sāpīgu, bet tomēr noderīgu paņēmienu, kā staigāt pa veikaliem un neko nenopirkt. Atslēga - iepirkšanās sākumā ieiet alkoholisko dzērienu veikalā un sapirkties igauņu liķierus stikla pudelēs, jo plastmasas pudeles nebija un vēl tur atstāt pēdējo skaidro naudu. Debetkarte man ir jau mīnusos, bet no kredītkartes naudu noņemt negribu, jo tur tādi nedraudzīgi procentiņi. Tagad ceru, ka tomēr braukšu ar mašīnu mājās, jo ja ne, tad ceru, ka kaut kur autobusa biļeti varēs arī ar karti nopirkt. Un tad ar liķieru maisiņu rokās jāiestibī Kalev šokolādes veikalā un jāsapērk 1,5 - 2 kg saldumu. Un tad var iet pa lupatu bodītēm staigāt - ar diviem maisiņiem rokās baigi nevedās iekārojamo objektu tuvāka aplūkošana. Tāpēc neko nevajadzīgu nenopirku. Bet kamēr nokļuvu mājās, t.i., uz hoteli, rokas bija pastiepušās pa 2 cm garākas.
Un vēl pa kaut kādu somu kanālu redzēju nezinu kuras sezonas, bet Grejas anatomiju. Ļoti forši bija.
Un šorīt pati pamodos 4:30 ar domu, ka varētu celties. Nu tomēr sarunāju ar sevi, ka jāpaguļ līdz 5:00, kad zvanīs modinātājs. Šādu režīmu man vajadzētu arī mājās ieviest - iet gulēt 22:00, vēlākais 23:00 un celties 5:00. Bet es sevi pazīstu - tas nenotiks.
Pēc 30 min brokastis. :) |
|
|
| |
[4. Okt 2007|23:10] |
Šodien manu reakciju satiksmē Rīgā pārbaudīja melns bembis, kurš griezās pa labi vietā, kur tas nav atļauts, iepriekš nerādot pagriezienu un izgrieza tieši tramvajam priekšā. Ja viņš būtu turpinājis manevru, tad tramvaja vadītājs piedzīvotu to pašu, ko es. Man nācās strauji bremzēt un tomēr brīnumaini, ka tajā īsajā mirklī pirms kārtīgas uzdošanas pa bremzēm es paspēju paskatīties pa kreisi, vai tomēr nevaru "ielekt" blakus joslā un uz atpakaļu - kas ietrieksies manī. Nē, viss beidzās laimīgi. Bet no nelielā izbīļa es pat neuztaurēju tam bembim. Tā lūk.
Un šodien es ļoti ekonomiski braucu - vidējo 8.7 l/ 100 km samazināju uz 8.4 l/ 100 km. Bet tas tikai tāpēc, ka braucu ārpus pilsētas. Un vēl pārbaudīju, ka no Laguna var izspiest 160 km/h. Varbūt varētu arī 170 km/h, bet tomēr nemocīju nabaga mašīnīti.
Un smuki uztaisīts tas apvedceļš Saulkrastiem. Un jauka ir tā pusjosla, lai varētu vajadzības gadījumā palīdzēt apdzīšanas manevriem. Un kas vēl interesanti - uzbraucot uz fosfora baltās svītras, kas iezīmē to pusjoslu, riepas rada tādu dīvainu skaņu, ka var pat "pamosties", ja snaušanas rezultātā šī svītra ir šķērsota - nu to es hipotētitiski apgalvoju - nesnauduļoju pie stūres.
Un vēl Igaunijas teritorijā daudzi smago šoferīši skaisti atļāva un palīdzēja apdzīt, dodot signālu, ka priekšā neviena nav un ka droši varu to darīt. Jo bieži gadās, ka tām fūrēm priekšā grūti redzēt, bet viņu vadītāji tik augstu sēžot daudz labāk redz un var palīdzēt.
Lai nu kā - tie 300 km braucot vienai ir dikti gari un var nojūgties. Salacgrīvas Statoil biju gatava runāties ar pārdevēju un gandrīz pirkt visu, ko viņa piedāvāja, lai tikai kāds ar mani pakomunicē.
Un jā - ir labi būt mājās. :) |
|
|