| |
[25. Aug 2007|00:49] |
|
Es to izdarīju - par pēdējo naudu un vēl (bijušās darba vietas dāvinātā dāvanu karte) es nopirku pulksteni. Un mani kaitina tas, ka man patīk zīmēties ar lietām, ko nevaru atļauties. Bet tas pulkstenis ir traki labs. Beidzot man ir pulkstenis, kas ir vērtīgāks par manām kurpēm. |
|
|
| |
[25. Aug 2007|13:53] |
|
Gribas ēst. Tagad domāju, vai strādāt līdz 18:00, vai jau ap 16:00 pazust tālēs zilajās un vēl nedaudz pagulēt kā pie sestdienas piederas. |
|
|
| |
[25. Aug 2007|13:54] |
Ir brīži, kad es palieku riebīgi nepanesama - nu tagad man gribas pabāzt akcionāriem zem deguna manu lielisko darba līgumu un pajautāt, kurā vietā ir rakstīts, ka man ir jānodarbojas ar tulkošanu?
Es jau zinu, ka principā to varu, bet tā kā tam ir ļoti maz laika, tad es zinu, ka tas tulkojums būs slikts. Nu tāds pē-fui-kaka. Nu lasīt jau var, bet nebūs smuki. Es neesmu tulkotājs. Nevaru tādos termiņos nodrošināt gludu, skaistu latvisku tekstu.
Un tas viss tikai tāpēc, ka vēl neesmu ķērusies klāt pie mājas lapas tulkošanas. |
|
|
| |
[25. Aug 2007|15:35] |
|
Tad, kad klienti man jautā, kur es esmu mācījusies angļu valodu, man gribas atjautāt - vai tad tiešām tik traki ir? Jo kāda gan tam nozīme, kur es mācījos, viņi tāpat tur nemācīsies. |
|
|
| |
[25. Aug 2007|17:46] |
|
Iet vai neiet uz Baltās nakts pasākumiem, tāds ir jautājums. Nogurums gāž no kājām. |
|
|