| |
[28. Maijs 2007|14:25] |
|
Es visu laiku kompleksoju par savu nepilnīgo krievu valodu, bet dažreiz pačatojot ar kaut kādiem kaukāziešiem varu sev uzsist pa plecu, vismaz to, ko es zinu, es varu arī pareizi uzrakstīt. Kaut arī tas nav daudz. |
|
|
| Slimnieciņa atskaitīte |
[28. Maijs 2007|22:24] |
Kaut arī es šodien nejutos diži veselāka kā vakar, tomēr salīdzinoši daudz izdarīju.
1) izmazgāju veļu - nē, nu nav jau tā, ka mēnesi krāju veļu, tad ar veļas sainīti, pelniem un veļas dēli teku uz upīti un tad visu dienu atspērusies beržu, bet kaut kā man šodien tas likās daudz;
2) izlikos, ka neesmu mājās, kad nama saimnieks ar municipālo policiju ieradās, lai runātos par jauno kaimiņu jandāliņiem - es biju dušā ar sejas masku - negribēju viņus sabiedēt;
3) biju fakultātē un uzrakstīju iesniegumu, lai pēdējie iemaksātie 250 lati neaiziet nebūtībā, bet pie dekānes labas gribas tiek pārskaitīti nākamajam gadam - ticamība maza, bet vismaz tagad nu gan esmu darījusi visu, ko varēju, lai nezaudētu naudu. Nu vēl jau noteikti arī nomirt varētu, bet tas nav tuvākā laika plānos;
4) biju darbā un kolēģes uzraudzībā mācījos rakstīt atskaiti, kas ir nedaudz sarežģīti, jo viss ir uz papīra nevis elektroniski;
5) sarunāju, ka vecāki iedos naudu, lai kaut kā varētu sagaidīt algu, bet nu liekas, ka viņi pārāk nepriecājās par šādu lūgumu - vienkārši nav pieraduši, ka es mēdzu prasīt naudu;
6) iepirku sausās zupiņas (11 skaitā), lai man sanāktu kādas 6 pusdienas. Vēl mamma solīja kartupeļu pankūkas sacept.
Un tad jau vēl visādas mazas lietiņas, kas paliek kaut kur tālā atmiņā, tāpat kā nejauši pieskārieni. |
|
|