| |
[8. Mar 2007|10:55] |
|
Mums ir traki sievišķīgs kolektīvs, bet šodien viens no kolēģiem visām atnesa pa sarkanai neļķei. Jebkuri svētki padara ikdienas pelēcību par kaut ko nedaudz skaistāku un labāku. |
|
|
| |
[8. Mar 2007|11:15] |
|
Ir baigi grūti saņemt drosmi, lai atvainotos par kaut ko notikušu, īpaši ar tekstu "šoreiz tas tiešām bija netīšām", jo tas automātiski norāda uz to, ka parasti tas notiek tīšām. Tas par mani. |
|
|
| Pēdējais garlaicīgais ieraksts par 8. martu (līdz nākamajam gadam) |
[8. Mar 2007|23:45] |
|
Šodien ārpus darba sanāca ar negaidīti daudziem cilvēkiem pasvinēt - ar vienu pusdienas, ar vienu kafija, tad vēl ar kādu kafija, tad vakariņas utt. Ja ir stils, tad vajag izturēt līdz galam - nu tjipa - ja nespēlē biljardu, tad ne. Nevis tā kā es šovakar. Bet gan jau reiz viss būs labāk un skaistāk. Un man dikti nepatīk piesmēķētas vietas, jo atkal viss, kas varēja piesūkties, ir piesūcies ar dūmiem. Un es zinu, ka varu neiet tur, kur citi smēķē. Miers. |
|
|