| |
[26. Feb 2007|15:00] |
|
Atnācu uz darbu un izrādījās, ka daži kolēģi mani gaida jau no rīta, lai apsveiktu sen jau nosvinētajā vārda dienā, bet nu - vai es tāpēc skumstu. Sekretāre ir prom - birojs viss ir mans, tāpēc es skaļi klausīšos mūziku. Un izdarīšu neatliekamos darbus. Varbūt. |
|
|
| |
[26. Feb 2007|22:58] |
| [ | Klausos |
| | zdob si zdub - videli noch | ] |
Tikko beidzās pasēdēšana un mana vārda pieminēšana (nē, nu mans vārds netika galīgi minēts, bet sakarā ar vārda svētkiem labu dāvanu gan saņēmu) ar vienu draugu pulka segmentu. Rīt notiks kaut kas līdzīgs ar citu segmentu. Bet nu šitāda nepiespiesta pasēdēšana man vienmēr ir patikusi, kaut gan vienmēr iepriekš nedaudz nervozēju, vai nevajag kādas uzvedinošās spēles sagatavot, jo ja nu iestājas briesmīgs un mulsinošs klusums?!? Ai kādas idejas tikai netika pārcilātas. Nu, piemēram, vajag pāriet uz pusslodzi esošajā darbā un pārējā laikā nodarboties ar flīzēšanu, jo flīzētājiem traki daudz maksā (salīdzinoši ar intelektuālajiem darbiem). Un vēl vajag Daugavas dibenu izflīzēt vai arī pavisam aizbērt Daugavu - nebūs arī tiltu problēma (nu par dzeramā ūdens problēmu Daugavas aizbēršanas gadījumā mēs runāsim nākamajā tikšanās reizē). Viss būtu labi, bet mana ūdens vārāmā kanna šovakar pasākuma vidū atdeva galus pēc sešu gadu darba (četri no tiem gadiem kojās). Nu ko - rīt ir uzdevums dabūt iekāroto Exido kannu spilgti sarkanā krāsā. |
|
|