| Laikam parasta svētdiena |
[22. Jan 2006|21:45] |
Pret aukstumu, kamēr ir iespēja nesteidzīgi dienas vadīt mājās, man īsti vairs nav nekas. Lai jau. Bet rīt no rīta atkal cīnīšos ar sevi un citiem, kāpēc man jāiet uz darbu, bet tas nu tā.
Vēl viens mīnuss - tagad esmu idzērusi šaušelīgi daudz tējas un aizvien mazāk mani interesē ierastais Mangalītis.
Un apnicis man ir no Dāņu karaliskā kristāla svečtura kasīt ārā sveču paliekas. Bet no tā nemirst - tas tikai nepatīk.
Šodien gatavoju teļa gaļu ar sīpoliem un kuskusu. Gatavošanas laiks sākās 19.00 un ēdu es jau 21.00 un trauki bija nomazgāti jau 21.30. Kuram cilvēkam ir tik daudz laika ēst gatavošanai? Kaut es arī dažreiz to daru, tomēr man īsti tam laika nav. Vēl par gatavošanu - ja gribas daudz maz normāli nodarboties ar pasaules tautu virtuvju adarināšanu, tad mājās ir jāstāv nežēlīgam alkohola arsenālam. Un, piemēram, ja atver sarkanvīnu, tad tas jau tur neglabāsies mūžīgi labā kvalitātē. A ja pats nedzer, tad 3/4 pudeles liet ārā, vai? Nu jā - zinu jau zinu - atdot vīnu dzerošajiem SC iemītniekiem. Par pārējām izejvielām alkohola apveidā man laikam nav jāuztraucas - rums, konjaks, džins laikam labi pacietīs ne pārāk biežo lietošanu.
Un vēl svarīgi ir iemācīties, kā panākt, lai super garšīgais ēdiens neizskatītos pēc vēmekļiem. Šodien mans galarezultāts uz šķīvja kaut ko līdzīgu atgādināja, bet zinu, ka pie tā piestrādājot - visi ēdīs un nevienam iepriekšminētā līdzība pat prātā neienāks.
Un vēl laikam liela māksla ir uztaisīt tieši tik daudz, cik ir ēdāju. Šodien ēdu es viena, bet sanāca tā kā 2 porcijas. Un kas tad man - apēdu visas divas. Tagad kuņģis mani ir gatavs nogalināt, bet šķiet, ka tas neizdosies.
Sapnī redzēju, ka deg manas bērnības mājai pretī esošajā mājā pirmā stāva dzīvoklis. Un es baigi centos tur cilvēkus evakuēt.
Un vēl es aizmirsu, ka šodien ir TV dievkalpojums manā draudzē un ierados laikā!!! uz parasto. Aizmārša esmu - vēl pagājušajā svētdienā pie sevis nodomāju - forši - vienu stundu vēlāk. Ha. Un vispār man nepatīk TV dievkalpojumu uzņemšana, jo tad nevar saņemt Svēto Vakarēdienu un mūžīgi paliek tā sajūta, ka kaut kas ir aizmirsts vai pietrūkst.
Nu jā - tā apmēram man iet. |
|
|