| Par piedošanu |
[9. Maijs 2012|10:33] |
Vakar izlasīju vienu grāmatu - teju vai vienā rāvienā. Tik ļoti uzrunāja, tik ļoti par tēmu, ka tiešām nevarēju atrauties. Zinu, kas jālasa tālāk.
Un es neesmu grāmatu lasītāja.
Korija ten Būma "Piezīmes, ceļojot Dieva uzdevumā", 55 gadu vecumā par ebreju slēpšanu nonākusi koncentrācijas nometnē, kur nomira viņas māsa, bet pēc tam viņa cilvēkiem stāstīja par piedošanu, jo arī Dievs grēkus nevar piedot, ja cilvēks pats nepiedod saviem pāri darītājiem. Un pēc kādiem desmit gadiem viņa satiek nežēlīgāko no koncentrācijas nometnes uzraugiem un viņš lūdz viņai piedošanu. Nervus kutinoši, jo kad runa ir par šādām lietām, arī tā piedošana ir gribas akts - tas nenotiek no sevis, tikai tāpēc, ka zini, ka tā būtu pareizi.
Es to grāmatu neiesaku, jo tulkojums ir slikts un redaktors vispār nav bijis, bet nu tieši šajā nedēļā man šī grāmata bija vajadzīga.
http://en.wikipedia.org/wiki/Corrie_ten_Boom |
|
|
