- Viena tēma, dažādas interpretācijas
- 3/17/11 02:39 pm
- Poll #18115
Open to: All, results viewable to: AllVai Jums traucētu, ja Jūsu dzīvoklī dzīvotu nimfomāne, kas dažādos diennakts laikos (dažkārt pat 2 naktī) skaļi un regulāri (vairākas reizes dienā) drāztos, tā ka viņas kliedzieni un elsieni ir dzirdami visās dzīvokļa istabās pat pie ieslēgtas mūzikas?
http://klab.lv/users/hedera/115190.html - 38 commentsLeave a comment
- Tipiska svētdiena
- 3/14/11 01:16 pm
- Šorīt pamodos paagrāk, jo vajadzība apmeklēt labierīcības bija nepanesama. Skrēju pa sava komunālā dzīvokļa koridori un klausījos dzīvokļa biedru seksa skaņās. Pēc labierīcību apmeklējuma un viena benčika izsmēķēšanas, cigaretes bija beigušās, nācās iztikt ar pelnutrauka pārpalikumiem, devos atpakaļ uz savu istabu. Atcerējos, ka esmu atvilcis uz mājām sievieti, kura pašlaik manā gultā saldi dus. Dzīvokļa biedru seksa skaņu uzkurināts, ņēmos gramstīties gar sievietes apaļumiem. Viņa kaut ko noburkšķēja, un pagriezās uz otriem sāniem, bet es biju neatlaidīgs. Pēc 5 minūšu mocīšanās ar pusereģējošu locekli, metu mieru un devos uz virtuvi taisīt brokastis. Sanāca tīri labi
Pamodināju sievieti, pabaroju ar brokastīm, teicu, ka vajag iet uz veikalu pakaļ smēķiem un alkoholam. Viņa, tērpusies manā džemperī, uzvilka zābakus, mēteli, bet es trennuškās tērpies, ievilku kājas čībās un pārmetu pāri mugurai veco vējjaku. Izgājām ārā no mājas, iegājām piemājas bodē, un nopirkām 3 pudeles lētā vīna. Kāda starpība ar ko indēties, bliņ. Manastirskajai Izbai un Kagoram nav ne vainas. Pofig, ka mēli krāso. Ā, un vēl cigaretes nopirkām, jā.
Sēžam, dzeram virtuvē, dzīvokļa biedri arī pamazām sāk mosties. Un tā mēs visu svētdienu nosēdējām, runājot par svarīgo, apdiršot mūsdienu mietpilsoņu kājminamās domāšanas ģenitālās izpausmes, mūsu jaunatnes bezmērķīgo eksistenci, interešu trūkumu, garīgo aprobežotību un viņu pretīgo tieksmi nelasīt grāmatas. Tad vēl nedaudz parunājām par pēdējā laika notikumiem pasaulē un internetā, paklačojāmies par pazīstamo cilvēku nožēlojamo dzīvi, pārrunājām nesen lasīto literatūru, baudīto mākslu, līdz atkal laimīgi piedzērāmies. Pirms gulētiešanas mēģināju vēlreiz uzmākties sievietei, bet šoreiz arī nekas prātīgs nesanāca. Tas nekas, pratīšos kad beidzot būšu skaidrā.
Katram sava dzīve, ko gan tur vēl piebilst : http://klab.lv/users/affair/1538418.html - 8 commentsLeave a comment
- Svētki
- 3/8/11 09:20 am
- Kaislīgu starptautisko sieviešu piemiņas un atceres dienu
- 0 commentsLeave a comment
- Esmu pieskaitīts, tagad varu mirt laimīgs
- 3/1/11 10:24 am
- Šorīt jau paspēju pieskaitīties. Process nav sarežģīts, bet nedaudz muļķīgs. Tagad valsts par mani zin pat tādus intīmus sīkumus kā noskalojama klozetpoda esamību un dzīvojamās platības apkures veidu.
Sakara ar visu šo procesu atausa atmiņā padomju laiku multene par skaitīšanu, kurā telēns nevēlējās būtpieskaitāmspieskaitīts , gluži tā pat kā daļa Latvijas iedzīvotāju. http://tinyurl.com/5wt4muq - 7 commentsLeave a comment
- 2/18/11 02:27 pm
- 6 commentsLeave a comment
- Miljoni un sēnes
- 2/17/11 12:02 pm
- Zemk.min.aprēķinājusi, ka LV mežos katru gadu tiek salasītas sēnes Ls 35,9 milj. vērtībā
2011 gada augusts. Ar Zemkopības ministrijas rīkojumu Latvijas mežsargiem tiek piešķirts statuss: "Meža velšu sargs" Viņa pienākumos tagad ietilpst arī sēņošanas un ogošanas vietu apsaimniekoša kā arī attiecīgo licenču izsniegšana. Sakarā ar darba spēka trūkumu nav iespējams izkontrolēt nelegālos sēņu un ogu lasītājus. 2 mēnešu periodā ir izsniegtas tikai 24 licences. Medijiem pieejamā informācija liecina, ka šīs licences ir iegādājušies paši ZM darbinieki. Latvijā turpina plaukt sēņu un ogu brakonjērisms.
2012 gada augusts. Militerizētas policijas vienības ir izvērsušas reidus pa Latvijas mežiem. Zemkopības ministrs ir stingri uzsvēris, ka policijas darbiniekiem ir jābūt bruņotiem, jo sēņotāji, kā zināms, vienmēr sev līdzi nēsā aukstos ieročus. Nepieciešamības gadījuma var tikt izmantots fizisks spēks un asaru gāze. Mēneša laikā brakonjēru skaits ir mazinājies uz pusi, tā vēsta ZM statistikas dati; nopirkto licenču skaits strauji palielinājies.
2012 gada 10. septembris. Ir noticis neprognozējams nelaimes gadījums. Policijas darbinieks Jānis Pinģerots pašaizsardzības nolūkos nogalināja 2 pensionāres: 75 gadīgo Ludmilu un 80 gadīju Jeļenu. "Viņas kļuva agresīvas un uzbruka man ar lieliem nažiem", Tā situāciju skaidroja policijas darbinieks. Sakarā ar šo incidentu un cilvēku nespēju piemēroties jaunajiem notikumiem piekļuve Latvijas mežiem tiek slēgta, apkārt mežiem tiek izvietotas dzeloņdrāšu sētas un gar tām patrulē apsargi ar suņiem.
2012 gada decembris. Latvijā ir strauji pieaugusi pensionāru mirstība. Noskaidrots, ka par nāves iemeslu lielākoties ir kļuvis bads. Neviens speciālists nespēj izskaidrot šo fenomenu.
2013 gada septembris. Diemžēl cīņa pret brakonjēriem ir bezjēdzīga, viņi tā pat iemanās ielauzties mežos un zagt valsts īpašumu. Tiek nolemts mežus sterilizēt, lai brakonjēriem nebūtu motivācijas tajos ielauzties. Pāri Latvijas mežiem ar izīrētajām lidmašīnām tiek izkaisīts inovatīvais sēņu micēliju iznīcināšais pulveris.
2013 gada septembra beigas. Ir noticis negaidītais, inovatīvais pretsēņu līdzeklis ne tikai iznīcina sēnes, bet padara meža dzīvniekus par zombijiem. Tie nomirst, bet pēc tam augšupceļas un pārtiek no citu dzīvu radījumu gaļas. Sēnes gan tie neēd. "Tas bija drausmīgi, man pakaļ dzinās agresīva stirna, kaut arī viņa pārvietojās lēni, tomēr bija spējīga mani apsteigt un iekost kājā", Žēlojās mežsargs Voldemārs Lācis.
2013 gada Oktobris. Tā ir katastrofa, puse Latvijas ir kļuvuši par dzīvajiem miroņiem, masu medijos atskan informācija, ka šī sērga sāk izplatīties arī citās valstīs. - 14 commentsLeave a comment
- Sarkanais Valentīns
- 2/17/11 10:14 am
- Poll #18044
Open to: All, results viewable to: AllValentīndiena ?
View AnswersPohuj, pirmdiena vulgaris
16 (32.0%)Sarkanas rozes, šokolādes kaste, romaņķika ar vīnu parafīna sveču gaismā
4 (8.0%)Mīlēt varu katru dienu, netaisos tagad dēļ kaut kāda sen nomiruša Valentīna tērēt piķi
6 (12.0%)Litrs šņabja, paciņa mitro salvešu, forever alone
3 (6.0%)Zivju dzenītis ir krāsains, bet gārnim vājš kakla muskulis
21 (42.0%) - 5 commentsLeave a comment
- 2240 gads
- 2/16/11 12:05 pm
- - Apsveicu, Jūsu sievai ir piedzimis kaķītis - Medmāsa turēja rokās dvielī ietītu radībiņu.
Džons Smits gandrīz aizrijās ar hamburgeri.
- Kādu kaķīti, mēs taču ar sievu esam cilvēki, mums nevar piedzimt kaķītis.
- Jūs neesat pirmais, kuru šī situācija izbrīna, Jūs taču zinat, ka dieva ceļi ir neizdibināmi - Medmāsa attina dvieli, un tajā tagad varēja samanīt maza ruda kaķīša sejiņu, kam vēl nebija atvērušās actiņas - Viņš taču ir tik skaists, paskatieties uz viņu.
- Šeit ir notikusi kāda kļūda, Jūs esat kaut ko sajaukusi, vai gadījumā te pat, kaut kur blakus kādai kaķenei nav piedzimis cilvēks, es labprāt apmainītos ar bērniem. - Džona sejā bija lasāma panika.
- Nē tas ir Jūsu bērns - Es pati savām acīm redzēju viņu piedzimstam, jo asistēju dakterim dzemdībās. - Medmāsa ar vienu pirkstu glaudīja kaķīša galviņu.
- Bet es nevēlos kaķīti, es gribu cilvēka bērnu, es gribu kaut ko sev līdzīgu. - Dusmās iekliedzās Džons Smits, un sita ar kāju pa zemi.
- Es Jūsu vietā tā nerunātu, Jūs vēl varat būt laimīgs par kaķīti, nesen vienai sievietei piedzima ežulēns, bet citai zilonēns, tās bija grūtas dzemdības. - Teica medmāsa un sniedza Džonam rokās kaķīti.
- Bet tas ir neiespējami. - Tielējās Džons.
- Dieva ceļi ir neizdibināmi, lūdziet dievu, lai nākamreiz Jums piedzimst cilvēkbērns.
- Bet.
- Nekādu bet, saņemiet kaķīti un pametiet slimnīcas telpas, ā, un starp citu Jūsu sieva dzemdību laikā nomira, tā kā Jums tagad būtu prātīgi meklēt jaunu sievu.
Pateicoties cilvēku vidējā intelekta līmeņa straujajam kritumam un reliģijas ietekmes pieaugumam, nelegālais zīdaiņu tirgus uz tuvajiem austrumiem kļuva par ienesīgu biznesu. - 15 commentsLeave a comment
- Darbs internetā, 500$ dienā, nu protams...
- 1/28/11 09:21 am
- Epastā ieripoja mēstule, kura reklamē portālu darbstev.lv. Man vēl joprojām ir nedaudz sentimentālas jūtas pret spamu latviešu mēlē, tādēļ intereses dzīts iemetu aci. Nu protams, ka darbs internetā. Unikāla iespēja nopelnīt līdz pat 500$ dienā. Un šoreiz pat nav nekas jāklikšķina, kā arī nav jāaizpilda interneta anketas. Ir tikai jāspēlē rulete.
Ideja izklausās ļoti vilinoša: sākam spēlēt ruleti (uz naudu, protams), liekam likmes uz krāsām, gadījumā, ja zaudējam, tad dubultojam likmi un liekam uz tās pašas krāsas. Kad vinnējam, tad liekam likmi uz otru krāsu, un tā visu laiku. Bez zaudējumu stratēģija, nu protams. Izrādās, ka aprakstītā metode ir vecā labā Martingeila likmju sistēma Šai sistēmai ir viena neliela nepilnība. Vēsture liecina, ka nejaušība ruletē var būt visnotaļ neprognozējama, kādā kazino sarkanā krāsa esot izkritusi 39 reizes pēc kārtas. Vēl ir viena problēma, visām rulešu spēlēm ir maksimālā likme, tas nozīmē, ka agri vai vēlu neveiksme atnāks brēkdama un likmi dubultot vairs nebūs iespējams, līdz ar to visa naudiņa ieripos interneta ruletes īpašnieka bankas kontā.
Man tikai interesē kāda ir šīs mājaslapas jēga, ko viņi tieši cenšas panākt veidojot šādu lohatronu. Visticamāk jau rulešu majaslapu īpašnieki veic mārketinga aktivitātes. - 5 commentsLeave a comment
- Briesmoņi vairs nav galvā
- 1/20/11 12:11 pm
- Gadiem ritot mēs briesmoņiem sākam interesēt arvien mazāk, tie pamet mūsu laicīgo problēmu apsēstās galvas, un dodas iekarot jaunus medību laukus. To vietā ienāk jauni, daudz racionālāki radījumi.
Es kādreiz ļoti baidījos no pūķa, kurš tumšajā mežā lēni elpoja šalcošu lapu ritmā. Tikai ļoti ieskatoties varēja pamanīt viņa lielā vēdera kustības kaut kur meža dziļumos. Pūķis jau tajos laikos bija ļoti slinks, viņa vēders bija pilns ar nepaklausīgiem bērniem, kuri tajā raudāja skuju asaras neviena nedzirdēti. Mani viņš dažkārt mēdza pabiedēt, bet ēst nevēlējās, iespējams viņš toreiz naivi ticēja, ka no manis sanāks kaut kas prātīgs. Aiz muguras man vienmēr sekoja aizmugures briesmonis, sausajā atejā mitinājās atejas briesmonis, zem gultas - pagultes briesmonis, ezerā - bubulis. Viņu bija daudz, bet mēs bijām iemācījušies labi sadzīvot. Tagad viņi visi mani ir pametuši, iespējams aizgājuši dzīvot pie daudz jaunākiem un interesantākiem cilvēkiem, kuri vēl joprojām ir bērni.
Tagad briesmoņi dzīvo man blakus, man nevajag fantāziju, lai viņus redzētu, dažkārt es pat spēju viņus sataustīt tikai nedaudz izstiepjot roku. Es redzu nabadzības briesmoni klauvējot pie māju durvīm, tērpušos nodriskātā humpalu ietērpā. Es redzu atiecību briesmoni, kurš lauž sirdis, neļauj naktīs gulēt, es dažkārt jūtu kā viņš nelūgts ielaužas manā ķermenī un liek elpai kļūt neritmiskai. Es redzu slimības briesmoni, kurš jau ir iemitinājies praktiski visos, lēnām, bet neatgriežami iznīcinot mūs no iekšpuses. Es redzu savus priekšniekus, kuri arī ir briesmoņi, ticiet vai nē. Viņi ir paši reālākie no visiem, īsti mūsdienu laicīgie briesmoņi. Es redzu nāvi, viņa pat nav briesmonis, viņa ir tā pat kā vējš, ūdens, dubļi, vienkārša dabas parādība, es pat īsti nezinu kādēļ esmu iecēlis viņu briesmoņa statusā. Viņu ir tik daudz, un rodas arvien jauni, pamanāmi, arvien vairāk izjūtami un sataustāmi.
Nesen guļot gultā es pamanīju, ka pēdas karājas pāri gultas malai, mirkli padomāju, ievilku tās siltajā gultā un kārtīgi ietinu segā.
- Tu tomēr mani atceries, manas pēdējās cerības jau bija sākušas izplienēt, tu mani atceries, tas ir neticami - atskanēja balss no gultas apakšas.
- Kas, vai es jau guļu ? Kas Tu esi un kādēļ runā ar mani? - Nedaudz apstulbis vaicāju balsij.
- Vai tad Tu patiešām mani vairs neatceries, kā gan mani var neatcerēties, Tu no manis baidījies visu bērnību, mēs kopā pavadījām tik daudz vakaru, es taču esmu pagultes briesmonis.
- Pagultes briesmonis ?
- Jā pagultes briesmonis, es vienmēr esmu atradies zem tavām gultām, lai kur Tu arī negulētu, es pirmo reizi parādījos pasaulē vēl tavā šūpulī, līdz ar brīdi kad Tu sāki baidīties no nezināmā, mēs bijām nešķirami daudzus gadus, vai Tu patiešām mani neatceries?
- Es atceros, atceros gan, bet man šķita, ka esmu Tevi izdomājis, un ka Tu dzīvoji tikai manā galvā, es domāju, ka neesi īsts.
- Es esmu tieši tik īsts kā viss pārējais, kas mīt Tavā galvā, bet...- Viņš mirkli dziļdomīgi paklusēja, un tad turpināja - Gadiem ejot Tu sāki mani pamazām aizmirst, Tu aizmirsi, ka kājas ir jāpierauj sev tuvāk, jo es varu tās jebkurā brīdī nokost, tu aizmirsi, ka jāguļ ir klusu, lai es Tevi nesadzirdētu, Tu aizmirsi, ka gultā ir jāiekāpj ar 2 kājām uzreiz, lai es neieķertos tajā kājā, kas uz zemes. Tas Tev kļuva mazsvarīgi. Zem tavām gultām es sāku justies vientuļi. Bļāviens, kā Tu mani sāpināji, atceries to stulbo piepūšamo gultu, zem kuras man pat īsti nebija kur dzīvot, man nācās kļūt plakanam, vai tos 2 matračus uz grīdas, Tu domā man nesāpēja. Un it kā ar to būtu pa maz, ko Tu tajās gultās darīji? Tā vietā lai baidītos no manis, Tu lasīji grāmatas, skatījies filmas un mīlējies ar meitenēm. Ja Tu zināt cik vientuļš es jutos, ja Tu to zinātu... Bet nē, es Tevi nepametu, es ticēju, ka kādu dienu Tu mani atcerēsies, un mēs atkal varēsim būt draugi, un Tu no manis baidīsies. Es beidzot esmu šo dienu sagaidījis, es cerēju, ka šī diena pienāks, es jau sen varēju pārvākties pie citiem bērniem, kā To izdarīja tavs skapja un atejas briesmonis, viņi bija neuzticīgi, nepagāja pat viens nebaidīšanās gads, kā viņi aizmuka pie kaimiņu bērniem.
- Man patiešām Tevs žēl - uzrunāju pagultes briesmoni cik vien līdzjūtīgi prazdams, - Bet kā Tu varēji būt tik naivs, Tu taču redzēji, ka pieagu, kādēļ turēties pie pagātnes, ja varēji dzīvot priekš sevis, es protams apbrīnoju Tavu izturību un lojalitāti, bet teikšu godīgi, es vairs neesmu Tevis vērts.
- Bet Tu taču tikko par mani atcerējies, viss taču tagad būs labi, vai ne ?
- Nekad vairs, nekas nebūs labi, Tevis vairs nav, esmu Tevi nogalinājis un nevēlos vairs Tevi atdzīvināt, un vispār, liec man mieru, man rīt agri jāceļas un jāiet uz darbu - Teicu aizkaitinātā balsī
Vēl kādu laiku es dzirdēju klusu elpošanu, līdz arī tā pazuda, un iestājās klusumus, dzirdēju tikai dzīvokļu biedru seksa trokšņus un pudeļu graboņu virtuvē.
Nākamajā rītā pamodos, neizgulējies ar ziliem lokiem zem acīm, ka tikai nebūs nieres nodzertas. Stulbais modinātājs kā parasti bija zvanījis pārāk klusu un tagad es kavēju darbu, kavēt darbu šajos krīzes apstākļos nav prātīgi. Ātri saģērbos, neizmazgājis zobus, pat nepadzēris kafiju, skrēju vergot. Ejot pāri gājēju pārejai kaut kā neapzināti centos kāpt tikai uz baltajām strīpām, jo uzkāpjot uz melnajām zebras strīpām var salauzt kāju, vai vēl sliktāk, paslīdēt un iekrist sērskābes bedrē. Bļāvies, ko es ellē ratā daru. Es vairāk baidos no dzērājšoferiem, kuri var mani notriekt šķērsojot ceļu nevis no sērskābbedres. Es daudz vairāk gribu baidīties no citplanētiešu implanta redzot izsitumus uz rokas, nevis no seksuāli transmisīvām kaitēm. Es tumšā mežā labprātāk baidītos no pūķa, nevis no krimināliem kretīniem. Atskatoties pāri plecam es gribu ieraudzīt aizmugures dēmonu, nevis cilvēku ar nazi. Peldoties - no bubuļa, nevis kājas krampja. Atejā - no dēmona, nevis dibenpapīra trūkuma. Guļot - no pagultes briesmoņa, nevis rītdienas. - 12 commentsLeave a comment
- Paradigmu maiņa vientuļnieku seksualitātē
- 1/17/11 11:29 am
- Šodien intereses dzīts iemetu aci internetu seksšopos. Ņemot vērā savu konservatīvismu un misionāra pozas glorificēšanu, vēlējos paplašināt savu redzesloku, kā arī izjutu vēlmi izzināt kādus jaunumus piedāvā mūsdienu seksa industrija.
( Nav piemērots darbam birojā ) - 11 commentsLeave a comment
- Zoļika dzejnieks
- 12/17/10 03:59 pm
- Mani sirdspuksti ventilatora ritmā
Un nosprosto šķidrs akmens sirdi
Mēs esam sarūsējis sniegs
Kāda sētnieka leduskapī
Aizgāja vilciens pēdējais
Bet atnāca tikai tuk....
- Pietiek dirst, bļe – No zāles atskanēja sauciens. Dzejnieka rokas notrīcēja, viņš pacēla acis no asarām notraipītās papīra lapiņas un meklēja šo vārdu autoru. Zāles stūrī sēdēja ādas jakā ģērbies jaunietis, kura skatiens vēstīja nemākslotu vienaldzību pret dzejnieka vārdiem.
- Tinies prom no skatuves, ļoļik, beidz gvelzt huiņu. – Jaunietim piebalsoja blakus sēdošais līdzīga paskata dzejas cienītājs. Zālē iestājās kapa klusums, dzejas vakara apmeklētāji ik pa brīdim it kā netīšām skatījās jauniešu virzienā, bet neviens neuzdrošinājās neko iebilst. Dzejnieks klusi nopūtās, saņēma drosmi un turpināja.
Bet atnāca tikai tukšums
Vientuļi soliņi un cilvēki arī
Aizmirsti, snaudoši, bez....
- Tu nesaprati, tirliņ, beidz ņuņņāt, un tinies prom kāmēr neesi dabūjis iekšās – Vārdu autors bija piecēlies kājās un draudīgi skatījās dzejnieka virzienā.
- Bet, bet, šis ir dzejas pasākums, un es esmu pieteikts – Jaunais dzejnieks klusi atbildēja un nervozi sāka knibināties ap savu šalli.
- Huiņa, tā tava dzeja, apsēdies vietā, kamēr es tev neesmu jebaļņiku pārkrāsojis – Šoreiz runātājs bija otrs jaunietis, viņa seja un pārējā ķermeņa valoda liecināja, ka viņš ir gatavs izteiktos draudus realizēt. Dzejnieks nebija kāvies, pareizāk sakot, nebija ticis piekauts kopš pamatskolas, tādēļ neuzdrošinājās ādas jakās tērptajiem jauniešiem ibilst. Viņš apsēdās pirmajā rindā un nodūris galvu izlikās, ka lasa pats savu dzeju.
- Un tagad uz skatuves kāps jaunais dzejnieks Arnis, ar pseidonību Arno – skaļi un demonstratīvi paziņoja sēdošais jaunietis, vienlaicīgi pieceļotis kājās. Arno, naidīgi nopētīdams visus sēdošos dzejas cienītājus, nesteidzīgi devās skatuves virzienā. Pienākdams pie skatuves, viņš ar vienu lēcienu uzleca uz tās. Zāli pāršalca sačukstēšanās skaņas.
- Klusumu bļe, es lasīšu dzeju – Un klusums iestājās.
Arno divreiz nokrekšķējās un sāka.
Kad dūre sadauza pacana seju
Un asinis satek piedurknē
Es lieliem krūšu muskuļiem eju
Un turu visu rajonu padusē
Visi skuķi grib tieši mani
Jo es esmu stiprs
Neviens man neiebilst
Jo citādāk dabūs pa purnu
Vienreiz es sadevu pa purnu
Uzreiz 10 lohiem
Pēc tam mēs ar rajona džekiem
Normāli piedzērāmies kazinčikā, bļe
Uz mirkli iestājās neveikls klusums, ko pārtrauca Arno drauga aplausi. Drīz vien Arno drauga aplausiem piebiedrojās pārējie pasākuma apmeklētāji, jo viņiem tika piedraudēts ar fizisku izrēķināšanos. Arno nokāpa no skatuves, lēnām nogāja garām pasākuma apmeklētājiem un kopā ar savu draugu izgāja laukā pa durvīm.
- Un ko mēs tālāk daram, Arno.
- Tagad vajag, lai manu dzeju nopublicē Karogā. – Arno vienaldzīgi atbildēja miegdams aci, kurā vējš tiko bija iepūtis cigaretes dūmus.
- Bet ja viņi negribēs to darīt ?
- Ko, negribēs, dabūs pa jebaļņiku, ja negribēs.
- Bļin, vakar pārdzēru jēgu, ņehuja neatceros nafig mums šī huiņa vispār vajadzīga.
- A vot vajadzīga, Larisa teica, ka es esmu pārāk prasts un viņa gribētu, lai es būtu juteklīgāks, un tamlīdzīgas sieviešu huiņas. Juteklīgāks, bļe, kas var būt juteklīgāks par jauno dzejnieku – Andro pie sevis nosmējās un ar knipi aizsita prom izpīpēto benčiku. - 6 commentsLeave a comment
- Mans inboks ir sladkaja9845@inbox.lv
- 12/7/10 04:28 pm
- Nesen piefiksēju kārtējo datoru lietotāju degradācijas pazīmi. Sen jau zināms, ka vidusmēra lietotājam dators = windows, un labākajā gadījumā kāds ir dzirdējis par tās firmas datoriem, kas taisa aifonu, daži vēl paspēj piebilst, ka esot tāds linuks, bet tas ir baigais sūds, jo spēles nestrādā.
Nesen darba vajadzībām nācās veikt dažādas manipulācijas ar audzēkņu epastiem. Lielākoties uz jautājumu: kāds ir tavs epasts, skanēja atbilde: mans inbox ir tāds un tāds. Tad vēl daži, lielākoties slāviskākas izcelsmes bija piereģistrējuši savus inboksus iekš one.lv, gmail lietotājus varēju uz roku pirkstiem saskaitīt. Vienu vārdu sakot, epasts visiem lielākoties asociējas ar inbox.lv, un tas ir izveidots tikai tādēļ, lai varētu piereģistrēties oranžajā portālā, jo daudzi paspēja piebilst, ka paroli šim epastam jau sen ir aizmirsuši.
Vēl viens interesants aspekts ir audzēkņu fantāzijas trūkums. Katra caca cenšas savā epastā iekļaut savu mīļvārdiņu, un piefiksējot, ka pirms viņas ir bijušas vismaz 42 tādas pašas cacas, sava epasta beigās pievieno bezjēdzīgu ciparu kombināciju. Pacani arī ar sevišķu oriģinalitāti neizceļas.
Ja draugiem.lv apvienotos ar inbox, tad pastāv iespēja, ka vārds internets un dators vispār izzudīs no cilvēku leksikas.
- Labdien, Lattelecom darbiniece Ilga Bērziņa Jūsu rīcībā.
- Labdien, man ir neliela problēma, man neiet draugbox
- Vai Jūsu dators ir ieslēgts ?
- Dators, tā ir tā kaste, kurā draugbox ? - 12 commentsLeave a comment
- Visgrūtākā sporta simulācijas spēle
- 12/3/10 02:47 pm
- Rakņājoties pa internetiem uzdūros šai te spēlei: http://foddy.net/Athletics.html
Spēles mērķis ir gluži vienkāršs - skriet. Ir tikai viena problēma: nākas atsevišķi kontrolēt sava alterego kāju locītavas.
Pēc vairāku minūšu pūliņiem sasniedzu varonīgu rekordu - 3 metrus un ar seju atdūros pret zemi. - 6 commentsLeave a comment
- Saindēšanās ar vakardienu
- 12/2/10 10:34 am
- Izvērtējot pašreizējo situāciju nekas cits neatliek kā secināt pašsaprotamo. Esmu ieradies uz darbu šmigā. Šī ir pirmā reize 5 gadu laikā, kamēr es strādāju par skolotāju. Senajos laikos, kad strādāju par datoriķi, mierīgi varēja atļauties visu nakti bujāņīt, un nākamajā dienā ieslēgties savā kabinetā un tēlot beigtu. Kamēr sistēma darbojas - admins guļ. Pie visa vainīgs vakardienas Therion koncis un tā pēdējā divlitrene, kura uzlika treknu punktu uz i. Problēma ir tāda, ka pašlaik jau esmu apelpojis vairākas darba kolēģes, un mana elpa nesmaržo pēc rīta rasas un maijpuķītēm, bet pēc divlitrenes un trūdošas miskastes.
Un jā, Theriona uzstāšanās bija tīri laba. 4 cilvēku kora simulācija izklausījās gana ticama. Repertuāra izvēle daudzpusīga. Melnā piektdiena ir sākusi izcelties un cenšas aizliegt smēķēt iekštelpās. Šis eksperiments viņiem nofeilojās, jo pieradumam ir lielāks spēks par vienu apsargu. Iesildošo dūma grupu gandrīz nedzirdēju, jo muļļa. Nu ja, kaut kā tā. - 13 commentsLeave a comment