- 4/21/08 05:11 pm
-
Viens kora biedrs nesen pavilka stīgu. Sēžam, kaucam līdzi diriģenta spēlētajām notīm. Un blakussēdētājs pēkšņi bez nekāda iemesla pēkšņi saka. Pirms vairākiem gadiem gāju mājās no Liepājas uz Saldu, ārā nakts, mašīnu praktiski nav. Visa ceļmala pilna ar dažādiem zvēriņiem. Es tad pielieku abas rokas pie lūpām un izpūšu tādas raustītas skaņas (nu ziniet citi tā māk salikt rokas kopā, pūst starp īkšķiem un tāda dobja pūtiena skaņa sanāk). Zaķi sadzirdējuši skaņas uzskrien uz ceļa un domā, ka nu tik būs pisiens. A skuju.