Aiz raujošā rutīna

Naktī arī var domāt
9/10/06 03:54 am
Dzert var smuki: Pa simt gramiem duļķaina sķidruma, ar katru brīdi topot atklātāks un patiesāks. Šūpojoties nemanāmā vēja plūsmā un nedomājot par rītdienu. Bet var arī nesmuki: No duļķaina stikla glāzītēm piepīpētā telpā, klausoties popmūziku un uzmanot potenciālos vēmējus. Es šodien dzēru nesmuki. Patiesībā jau šodien ir rītdiena. Un dzēru es vakar.

Vai kāds atcerās, ir tāds vīns "Monastirskaja Izba" Patiesībā jau šis dzēriens nav vīna statusa cienīgs un tiek dēvēts par aromātisku dzērienu ar vīna piedevu. No pusotra litra var normāli pieļurbāties, it sevišķi, ja vēl šņabis ir stūrī noķiharīts. Briesmīgi patiesībā.

Piedzeršanās kā mērķis nav no tām labākajām nodarbēm, bet pāris pozitīvus mirkļus tā tomēr rada. Piemēram, pirmo reizi mūžā dabūju tā kārtīgi izspēlēties ar mīksto rotaļu lauvu. Tas ir tāds foršs dzīvnieks, kuru var mušīt, bet viņš i nemaz neprotestē. Vēl var paklausīties dažādu popsu un puspopsu iekšēji nevemstoties. Spļin pat ir tīri klausāms.

Bet tomēr, esmu kļuvis pārāk inteliģents uz aborigēnu fona. Man vairs nepatīk atstāt stikla pudeles ceļa vidū un ņirgāties par neglītiem cilvēkiem sabiedriskajā transportā, un Izba vairs arī man negaršo. Sūdīgi, bet es centīšos laboties.

Aborigēniem toties ir interesanti uzskati par draudzību. Viņi nekaunās viens otru saukt par draugu. Ņe to štob man. Nu ko, mani draugi, jānovēl lai draudzība zeļ un zaļo.

Un tad iestājās miegs, viņš izslēdza datoru un grasījās sastapties ar ļaunajiem miega mošķiem.
0 comments Leave a comment